Labākais risinājums būtu agresīva "airBaltic" pārņemšana
Bizness un ekonomika

Labākais risinājums būtu agresīva "airBaltic" pārņemšana

Jauns.lv

Agresīva Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") pārņemšana valstij izmaksātu starp 100 un 200 miljoniem latu, šorīt intervijā Latvijas Radio paziņoja lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse uzskata, ka šobrīd labākais risinājums būtu airBaltic agresīva pārņemšana no valsts puses.
Rīgas lidostas valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse uzskata, ka šobrīd labākais risinājums būtu airBaltic agresīva pārņemšana no valsts puses.

Viņš uzskata, ka tas būtu pieņemamākais risinājums pašreizējā situācijā. "airBaltic" prezidents Bertolts Fliks būtu jānoņem no kompānijas vadības, "vienalga "dzelžos" vai nē", un jāieceļ profesionāls menedžments.

Jebkurā gadījumā būtu nepieciešams pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par "airBaltic" nākotni, un šādā kontekstā būtu atbalstāms arī otrs risinājums - aviokompānijas pārdošana privātam investoram, vienalga - Ķīnas, Krievijas vai jebkuras citas valsts uzņēmumam, akcentēja Luhse. Pārdošanas darījumā būtu jāiekļauj nosacījums, ka "airBaltic" jāsaglabā Rīga par bāzes lidostu tuvākos 25 gadus.

Pašreizējā situācija nevar turpināties, stāvoklis ar katru dienu kļūst arvien sliktāks, norādīja lidostas vadītājs.

Valsts pārņemšanas gadījumā "airBaltic" prestižu izdotos atgūt ļoti ātri, ja valsts garantētu nepieciešamos ieguldījumus, prognozēja Luhse.

Viņš kritizēja valdību, kas tā arī nespēj pieņemt nepieciešamos lēmumus situācijas atrisināšanai un šo jautājumu "viļā kā karstu kartupeli". Izšķirīgi lēmumi un aktīva darbība bija jāveic vismaz trīs mēnešus atpakaļ, bet pat pēdējā laikā bijušas vairākas Ministru kabineta sēdes, kad lēmumu pieņemšana vispār tiek atlikta.

"Faktiski vajadzētu pieņemt jebkādu lēmumu, bet [galvenais, ka] lēmumu," sacīja lidostas vadītājs.

Luhse pastāstīja, ka šonedēļ "airBaltic" atcelto reisu dēļ Rīgas lidostā "iesprūdušie" lietuvieši jau smīnējuši - drīz latvieši būs spiesti ceļot no Viļņas lidostas. Latvieši situāciju uztvēruši saprotoši, savukārt ārzemnieki runājuši par "stulbo lidostu" - viss notiekošais tiek saistīts ar Rīgas lidostu, nevis "airBaltic", un tas nozīmē kaitējumu prestižam.

Luhse arī akcentēja - apgalvojumi, ka tiek atcelti neizdevīgie "airBaltic" reisi, ir tikai runas. Aviokompānijas reisi ir izpārdoti līdz janvārim, lidmašīnām ir 80% piepildījums. "airBaltic" atcēla atsevišķus reisus uz Viļņu un Tallinu, taču tie ir vieni no populārākajiem lidostā un katru gadu abos virzienos kopumā lido miljons pasažieru, kas ir piektdaļa no kopējā apkalpoto pasažieru skaita.

Lidostas vadītājs izteica pieņēmumu, ka, piemēram, reiss no Briseles atcelts speciāli, lai nevestu mājās Valsts prezidentu Andri Bērziņu un tā "parādītu zobus".

Luhse atgādināja, ka "airBaltic" ir lielākā Rīgas lidostā strādājošā kompānija ar 60% tirgus daļu. "airBaltic" bankrots nozīmētu, ka Rīga tiktu atsviesta atpakaļ līdz Tallinas un Viļņas līmenim ar 2-3 miljoniem pasažieru gadā. Pēc laika izdotos atgūt miljonu pasažieru, ārzemju aviokompānijām pārņemot "airBaltic" reisus, bet zustu tranzīta pasažieri.

"airBaltic" bankrots arī nozīmētu, ka lidostas paplašināšanas plāni kļūtu nelietderīgi, jo arī pašreizējā terminālī var apkalpot līdz trim miljoniem ceļotāju.

No Luhses teiktā bija noprotams, ka lidostas vadība nav pārliecināta, ka no "airBaltic" netiks sagaidīti nepatīkami pārsteigumi sestdien, Saeimas vēlēšanu dienā, tāpēc lidostas dienesti strādā pastiprinātā režīmā un ir gatavi dažādiem notikumu attīstības scenārijiem.

Kā ziņots, "airBaltic" vadītājs Bertolts Fliks šonedēļ paziņoja, ka jau šā gada novembrī "airBaltic" samazinās lidojumu skaitu par 726 lidojumiem un decembrī par 723 lidojumiem salīdzinājumā ar 2010.gadu, bet 2012.gadā "airBaltic" plāno kopumā veikt 45 517 lidojumus. Tas ir par 9400 lidojumiem mazāk nekā 2011.gadā. Tas nozīmē, ka vidēji "airBaltic" 2012.gadā starptautiskajā lidostā "Rīga" izpildīs par 25 lidojumiem dienā mazāk nekā šogad. Iemesls lidojumu samazināšanai - valdības neizlēmība jautājumā par aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu.

"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".

Patlaban starp "airBaltic" akcionāriem - Fliku un valsti - ir saspringtas attiecības saistībā ar "airBaltic" finanšu stāvokli un nepieciešamajiem ieguldījumiem lidsabiedrībā.

Kasjauns.lv/LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA