Tūrisma skandāli un 2011. gada sezonas bilance Baltijas valstīs
Aizvadītā vasara visās trijās Baltijas valstīs izcēlās ar ievērojamu tūristu skaitu pieaugumu. Katra no valstīm ceļotājiem spēja piedāvāt savu īpašo tūrisma produktu, bet neiztika arī bez skandāliem.
Salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju – runas par to, ka Latviju pārplūdina ārvalstu tūristi, ir pārspīlētas. Šajā tūrisma sezonā gan Lietuvu, gan Igauniju ir apmeklējuši divtik vairāk tūristu nekā Latviju. Kaut gan tūristu pieplūdums, vērtējot pēc pašmāju mērauklas, 2011. gada tūrisma sezonā ir bijis ar lielu plusa zīmi. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šī gada pirmajā pusgadā Latviju ir apmeklējuši 444 930 ārzemju tūristu, kas ir par 31% vairāk nekā šajā pašā periodā gadu iepriekš.
Salīdzinot ar mūsu kaimiņiem, tas tomēr ir ievērojami mazāk – šī gada pirmajos septiņos mēnešos Igaunijas viesnīcās vismaz vienu nakti ir pavadījuši 1,04 miljons ārzemnieku. Piemēram, jūlijā vien Igauniju ir apmeklējuši 271 000 ārvalsts viesu.
Savukārt Lietuvā lēš, ka to šajā tūrisma sezonā varētu būt apmeklējuši no 1,12 līdz 1,15 miljoniem ārzemju tūristu.
Katrai valstij ir arī savas priekšrocības, ko tā var piedāvāt ārvalsts ceļotājiem, raksta Krievijas ziņu aģentūra „Regnum”.
Tallina šogad ir kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu, un tāpēc tajā ir jūtams kultūrtūristu skaita pieaugums. Tajā pašā laikā Tallina var lepoties arī ar „nekultūras” tūristu tūkstošiem. Tieši Tallina ir vienas dienas ceļojuma galamērķis somu grādīgo dzērienu cienītājiem, kuru vienīgais iemesls ceļojumam pāri jūrai uz tuvējo Tallinu ir iespēja padzerties lēto igauņu šņabi.
Tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā tūristi galvenokārt ir iecienījuši galvaspilsētu. Tallinu par savu ceļojumu mērķi izvēlas 75% ārzemju tūristu. Vienlaikus Igaunija var lepoties ar savām salām. Ārzemniekiem patīk arī tas, ka nu viņiem igauņu zemē vairs nav jāveic sarežģīti matemātiski aprēķini, jo tur ir nu visiem saprotama valūta – eiro.
Atšķirībā no Latvijas Igaunija ir uzlabojusi arī savu transporta infrastruktūru. Piemēram, Tallinas ostā šosezon sasniedza rekordu – tā vienlaikus uzņēma sešus tūristu kruīza kuģus un prāmjus, Rīgas pasažieru ostai šobrīd tas būtu kaut kas neiedomājams.
Tāpat igauņi var lepoties ar savu lidostu, kaut arī „airBaltic” tagad agonē arī Tallinas lidostā. Šogad no Tallinas lidostas ir atklāti tiešie reizi uz Eiropu, pārsvarā uz Zviedriju un Somiju, ko nodrošina aviokompānijas „Ryanair” un „EasyJet”. Tāpat Igaunijas aviotirgū bez „Aeroflot” ir ienākusi vēl viena Krievijas aviokompānija - „UTAir”, kura pie mūsu ziemeļu kaimiņiem ved krievu ceļotājus.
Savukārt Lietuvas tūrisma piedāvājumā dominē Palangas kūrorts Baltijas jūras piekrastē, Druskininku kūrorts valsts dienvidos, kas jau gadu desmitiem ir slavens ar savām fizioterapijas dziednīcām, kā arī viens no „dabas brīnumiem” – Kuršu kāpa.
Tā kā Lietuva ir viegli sasniedzama poļiem, latviešiem, krieviem un baltkrieviem, tad arī tūristi Lietuvā tiek pievilināti no šīm valstīm. Druskininkos paredzēts būvēt Baltijas valstīs lielāko izklaides komplekss gan ar āra, gan ar slēgtu slēpošanas trasi. Tieši šis apstāklis turpmāk varētu mazināt lietuviešu slēpotāju pūļu ierašanos Latvijas slēpošanas kalnos. Tāpat Lietuvas Ministru kabinets ir noturējis īpašu tūrisma problēmām veltītu sēdi Palangā. Tā kā Lietuva nākotnē tūrisma jomā izvērtīs agresīvu „uzbrukumu”.
Toties Latvija un Rīgā šādu agresiju nesen jau ir veikusi gan ar „Live Riga” akcijām, gan arī aicinot atpūsties nesteidzīgi („Best enjoyed slowly”).
Jāteic, ka tas arī ir devis savus rezultātus un Latvija kļūst aizvien populārāks tūristu ceļamērķis. Piemēram, Jūrmalā Eiropas Savienībā ir ieguvusi slavu kā lētākais kūrorts Eiropas valstīs. Tas, protams, nav sakāms par laiku, kad Jūrmalā ierodas „Jaunā viļņa” viesi – Krievijas miljardieri un popzvaigznes. Tomēr arī tas Jūrmalu nepadara tukšāku. Šovasar „Jaunā viļņa” laikā Jūrmalu apmeklēja gandrīz par 20% vairāk viesu nekā pērn, atzinis Jūrmalas vicemērs Māris Dzenītis.
Pozitīvu pienesumu arī devusi tūrisma policijas nodaļas izveide Rīgas pašvaldības policijā. Līdz ar to ārzemēs ir apsīkušas runas par Latvijas galvaspilsētas ļaunajiem taksistiem un bārmeņiem, kuru vienīgais mērķis ir apkrāpt ārvalstu viesus.
Tūrisma skandāli
Vienlaikus visās valstīs šajā sezonā tūrisma bizness ir arī saņēmis arī pamatīgus sitienus zem jostasvietas. Salīdzinot ar globālām problēmām, tas tikai tāds nevainīgs knišļa dzēliens vien ir. Tomēr mazajām Baltijas valstīm, tie bija un joprojām ir sāpīgi dzēlieni.
Latvijā bija visskaļākie tūristus atbaidoši skandāli, kuri aktuāli ir joprojām – biedējošā „airBaltic” agonija, kas ārzemniekus turpmāk var atturēt no lidojumiem uz Latviju un skandāls ap prestižo Rīgas centra viesnīcu „Hotel de Rome”, tās slēgšana un ceļotāju izlikšana no jau „iesildītiem” numuriņiem.
Skaļākais Lietuvas šīs tūrisma sezonas skandāls bija saistīts ar Palangā darbojošos atrakciju parku, kurš vairākus mēnešus strādāja bez attiecīgām atļaujām un drošības sertifikātiem. Tas beidzās ar to, ka vairākiem bērniem stundu bija jākarājas ar kājām gaisā, jo atrakciju parkā pēkšņi pārtrūka elektrības padeve. Nestrādāja arī mehāniskās nolaišanas sistēma, kas šādām atrakcijām ir obligāta. Pēc mediķu vērtējuma, vēl pusstunda šādā stāvoklī bērniem varēja izrādīties liktenīga. Skandāls beidzās ar to, ka bīstamais atrakciju parks sakravāja savus karuseļus un pārcēlās uz Rīgu. Protams, ka Rīgas tēlu tas nespodrina.
Savukārt Igaunijā šovasar ceļotāju sašutumu izraisīja vietējās tūrisma firmas „Estour” bankrots, kura rezultātā vairāki simti ceļotāji palika sēžam uz čemodāniem, un viņiem tūrisma braucieni gāja secen. Apkrāptie ceļotāji kompensācijās saņēma vien 69% no savas iztērētās naudas.
Aktīvākie ceļotāji - krievi
Igaunijā tūristu pieplūdums galvenokārt saistīts ar tūristu grupu braucieniem no tuvējām kaimiņvalstu lielpilsētām – Helsinkiem un Sanktpēterburgas. Līdz ar to tur visvairāk ceļotāju ir no Somijas un Krievijas.
Latvijā, salīdzinot ar pērno gadu, par 77% ir pieaudzis tūristu skaits no Krievijas, par 43% no Igaunijas, bet par 38% no Itālijas.
Lietuvu visvairāk apmeklējuši baltkrievi, otrajā vietā ir krievi, tiem seko poļi, vācieši un latvieši.
Šajā tūrisma sezonā Baltijas valstīs īpaši pieauga tūristu skaits no Krievijas. Tas lielā mērā bija saistīts ar pērn Krievijā notikušajiem lielajiem meža ugunsgrēkiem. Krievi Baltijā glābās no lielā karstuma un ugunsgrēku izraisītā smoga, tādējādi šeit meklējot ne jau „karstus un saulainus” kūrortus, bet pārsvarā patīkamu vēsumu, ko var apvienot ar atpūtu.
