Dārga pārtika Latvijā ir lielveikalu atlaižu dēļ

Lai arī līdz šim daudzkārt izskanējis, ka Latvijā ir dārgākā pārtika Baltijā, laikraksta "Diena" veiktais produktu cenu apsekojums septembra sākumā liecina, ka lielākoties dārgākā pārtika tomēr ir Igaunijā, kur augstāka ir arī cilvēku pirktspēja. Dažās produktu grupās Latvijā pārtika ir vislētākā, taču galvenokārt Latvijā ir vidējs cenu līmenis.

Pārtikas produktu piegādātāji gan atzina, ka Latvijā būtu jābūt vēl lētākai pārtikai, ja lielveikali "neuzspiestu" apmēra atlaides - lai tās kompensētu, ražotāji paaugstina produktu cenas. Uzņēmējs, kurš vēlējās palikt anonīms, „Dienai” apliecināja, ka "esam spiesti cenas skrūvēt augšā, jo lielie tīkli mūs spiež zemē ar saviem noteikumiem". Arī cits uzņēmējs, kurš vēlējās palikt anonīms, skaidroja, ka ar problēmām saskaroties visi, jo Latvijā neesot tāda veikala vai veikalu tīkla, kas neprasa bonusus, un tāda ražotāja vai piegādātāja – vismaz pārtikas jomā –, kas no tā neciestu.

Par bonusiem uzņēmēji sauc gan atlaides, ko savai produkcijai ir spiesti piešķirt lielveikaliem atkarībā no pārdošanas apjoma, gan arī ir tā sauktos loģistikas bonusus, kurus ražotāji maksā atkarībā no tā, vai preces piegādā tieši uz veikaliem vai lielajām bāzēm, no kurām tās tālāk veikalos izplata pats mazumtirgotājs, skaidro "Diena", piebilstot, ka šajā gadījumā pie izmaksām jāpieskaita vēl pāris procentu, savukārt precīzu atlaides bonusu, kas tiek rēķināts visiem uzņēmējiem atkarībā no pārdoto preču apjoma, laikraksta aptaujātie uzņēmēji vairījās saukt, atklājot, ka tie var svārstīties no dažiem līdz pat 25% no preces vērtības un starp mazumtirgotāju tīkliem daudz neatšķiroties.

"Diena" atzīst, ka formāli tas ir normāls tirgus instruments, jo ražotājs, vēloties pārdot vairāk produkcijas, precei piedāvā atlaidi, ja produktu pārdod vairāk, – līdzīgi kā princips "pērc trīs, vienu dabū par brīvu". Atšķirība tikai tā, ka, lai vispār iekļūtu mazumtirdzniecības tīklos, atlaides esot obligātas, kas ir nelikumīgi, bet vienlaikus nepierādāmi, ja paši tirgotāji nav gatavi par to ziņot, riskējot zaudēt tirgu.

"Kāds piegādātājs atklāja, ka, piemēram, "Depo" un "Lukoil" uzpildes stacijas faktiski ir viņam vienīgie zināmie tīkli, kas Latvijā neprasa bonusus, jo savu daļu grib ne tikai lielie milži, bet arī "Lats", "Aibe" un citi mazie veikalu tīkli, par "Statoil", "Neste" un "Elvi" nemaz nerunājot. Viņi sekojot lielo mazumtirgotāju paraugam, jo citādi nespējot konkurēt ar cenām," informē "Diena".

Bonusu sistēmu par neapšaubāmu ļaunumu gan uzņēmēji atsakās dēvēt – tiem, kas strādā ne tikai Baltijā, bet arī vairāk uz austrumiem, ātri kļūstot skaidrs, ka labāk maksāt lielākus bonusus nekā mēģināt sadarboties ar veikalu tīkliem, kuros valda haoss – mārketinga nodaļa nezina, ko dara vadība, bet vadība neatbild par katra atsevišķa veikala darbu.

Tiesa, vairāku piegādātāju viedoklis par to, vai bonusu samazināšana uzreiz ietekmētu cenu, arī atšķiras. Galvenie ieguvēji īstermiņā būtu ražotāji, kas iegūtu papildu līdzekļus attīstībai, bet pircēji iegūtu ilgtermiņā – parādītos jauni un kvalitatīvāki produkti par zemākām cenām. "Fazer maiznīcu" tirdzniecības direktors Dinārs Ozols laikrakstam skaidroja, ka vairākas ķēdes arī Latvijā jau ir sapratušas, kā ar piegādātājiem sadarboties pēc "win-win" principa, lai abi būtu uzvarētāji. "Lai attīstītos, abiem ir jāiegūst, nevar tikai viens pelnīt, bet no otra izsūkt visu sulu," viņš stāstīja, uzsverot, ka maizes jomā pašlaik ir grūti laiki, ko var redzēt jau pēc tā, cik maz spēlētāju ir palikuši tirgū.

Ozols norādīja, ka patlaban ir tendence lielos pirkumus izdarīt ar atlaidēm. Tiek pirkta tieši lētākā gala produkcija. Bonusu politika ietekmē to, ka uzņēmēji nespēj tik daudz ieguldīt attīstībā – nespēj ražot augstvērtīgāku maizi. "Jāsaprot, ka, pērkot lētāk, cilvēks arī apēd mazāk, jo, lai maize saturētu visas nepieciešamās uzturvielas, tā nevar maksāt pārdesmit santīmu," viņš atzina, minot, ka pašreizējā atlaižu politika ražotājiem liek cīnīties par zemāku cenu un kavē attīstību.