Ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšana aizliegta 101 Latvijas novada teritorijā
Jau 101 no 110 Latvijas novadiem noteicis, ka to teritorijas ir no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) brīvas zonas, tādējādi aizliedzot ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu savā teritorijā, pastāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta Sugu un biotopu aizsardzības nodaļas vecākais konsultants Ēriks Leitis.
Viņš norādīja, ka 101 novads jau ir pieņēmis saistošos noteikumus par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu novada teritorijā, no kuriem pieci novadi pieņēmuši saistošos noteikumus šogad. Leitis uzsvēra, ka salīdzinoši mazā aktivitāte šogad skaidrojama ar to, ka lielākā daļa saistošos noteikumus pieņēmusi jau pērn un vēl gadu iepriekš.
VARAM pārstāvis arī prognozēja, ka līdz gada beigām minētos noteikumus varētu pieņemt arī Līgatnē. "Varbūt Līgatne jau līdz gada beigām pieņems saistošos noteikumus," sacīja Leitis, taču atzina, ka Līgatnes novada domes kārtībā tas vēl nav bijis iekļauts, lai gan sabiedriskā apspriešana notiek jau gandrīz gadu.
Pēc ministrijas pārstāvja teiktā, Latvijā ir arī tādi novadi, kas savās teritorijās ĢMO aizliegšanu neplāno. "Bauska un Strenči it kā ir paziņojuši, ka viņi savās teritorijās ĢMO neaizliegs, Salaspils arī tā kā ne," informēja Leitis un paskaidroja, ka ĢMO aizliegšana ir pašvaldību kompetencē. "Tomēr arī pašvaldības var pārdomāt, jo, piemēram, arī Limbaži iepriekš paziņoja, ka neaizliegs un grib audzēt savā teritorijā ģenētiski modificētos kultūraugus, bet tad pārdomāja un pieņēma noteikumus. Varbūt arī ar Bausku un Strenčiem tā notiks," pieļāva Leitis.
Vienlaikus gan Leitis uzsvēra, ka uz kopējā Eiropas Savienības fona ĢMO aizliegšanas jomā Latvija izskatās labi, jo gandrīz visā Latvijas teritorijā ģenētisko modificēto kultūraugu audzēšana ir aizliegta.
Jau vēstīts, ka 2009.gada jūlijā stājās spēkā grozījumi ĢMO aprites likumā, kas paredz tiesības pašvaldībām pēc iedzīvotāju ierosinājuma pieņemt lēmumu veidot savu teritoriju kā brīvu no ĢMO, nosakot ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu visā pašvaldības teritorijā vai daļā no tās.
ĢMO ir dzīvie organismi, kas ir pārveidoti ar citu organismu gēniem. Izplatītākie ģenētiski modificētie augi galvenokārt ir soja un kukurūza, taču pašlaik pasaulē pārtikā jau plaši izmanto arī ģenētiski modificētus rīsus un rapsi. Pašlaik Eiropas Savienībā gan atļauta tikai vienas ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes audzēšana.
Latvijā šo jomu regulē Ģenētiski modificēto organismu aprites likums, un tas noteic, ka pašvaldības ar saistošiem noteikumiem var aizliegt ĢM kultūraugu audzēšanu tās administratīvajā teritorijā.
BNS
