Zviedru bankas jau sen norakstījušas Latvijas parādus
Zviedru mātes bankas jau sen norakstījušas Latvijas privātpersonu un uzņēmumu parādus un necer uz to atdošanu, apgalvo no "Saskaņas centra" par nesankcionētu sarunu vešanu ar citām Saeimā pārstāvētajām partijām izslēgtais ekonomists Armands Strazds.
Komentējot pēdējos notikumus pasaules ekonomikā un ieceri daļēji norakstīt Grieķijas parādus, Strazds intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" aicina Latvijas valdību vērsties pie Zviedrijas valdības, lai zviedru komercbankas noraksta parādus.
"No drošiem avotiem zināms, ka mātes bankas Zviedrijā jau sen parādus norakstījušas un necer uz to atdošanu. Toties meitas bankas Latvijā iekasē un piedzen parādus, priecājoties par katru necerēti atpakaļ kasē iekritušo latu vai eiro," apgalvo sociāldemokrāts.
Par to viņš pārliecinājies, runājot ar "Frankfurtes SEB bijušo direktoru".
"Viņš atcerējās - kad atvēra jauno Baltijas tirgu, viņi sarosījās, ka jāiet turp, jo iedzīvotāji ir "parādu brīvi", nav ņēmuši kredītus. Līdz ar to jāpadara pieejama nauda, pretī neprasot īpašu nodrošinājumu risku izskaidrošanas ziņā, bet vienīgi ķīlu. Visi uzskatīja - šīs ekonomikas attīstīsies, algas kāps bezgalīgi augšup, bankām būs iespēja nopelnīt. Kad finanšu burbulis pārplīsa, zviedri saprata, ka aizdoto naudu neatdabūs. Tomēr parādniekiem nedara zināmu, ka šie līdzekļi sen norakstīti. Un šie cilvēki, zaudējuši ķīlu, atdevuši māju, turpina maksāt un norēķināties, kas var ilgt gadu desmitiem," stāsta Strazds.
Ekonomists norāda, ka šis fakts būtu jāzina arī Latvijas valdībai. "Ja šīs atbildīgās personas noliedz norakstīšanas faktu, tad tās melo. Domāju, ka parādi ir norakstīti par vairākiem desmitiem procentu, un, ja tas būtu zināms krīzes periodā, tad daudziem desmitiem tūkstošu cilvēku nebūtu jābēg no Latvijas."
Kasjauns.lv/LETA/Foto: Lita Krone/LETA; Foto: Edijs Pālens
