"Latvenergo" attālināti nolasa aptuveni 10 000 skaitītāju datus
AS "Latvenergo" patlaban attālināti nolasa aptuveni 10 000 elektroenerģijas skaitītāju datus, tādējādi Latvija ierindojas otrajā vietā Baltijas valstu vidū pēc viedo skaitītāju izmantošanas, energokompānijas izdevumā "Energo Forums" stāsta Viedo tīklu kompetences centra vadītājs Āris Dandens.
Viņš intervijā izdevumam stāsta, ka atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) atbalstītajam pētījumam "European Smart Metering Landscape Reoprt", kur kā kritēriji vērtēta aktivitāte dažādu projektu realizācijā un vietējās likumdošanas esamība, pirmajā vietā pamanījusies nokļūt Igaunija, kas novērtēta kā "tirgus līderis". Pēc viņa vārdiem, šajā valstī nolasīšanas sistēmām pieslēgti ap 55 000 skaitītāju.
Savukārt Lietuva pagaidām atrodoties nogaidošā pozīcijā, un tur sistēmā pieslēgto skaitītāju esot mazāk nekā Latvijā.
Citās Eiropas valstīs tiekot realizēti daudz un dažādi pilotprojekti, pētot viedo tehnoloģiju izmantošanas iespējas gan tīklu vadībā, energoefektivitātes projektos, atjaunīgo energoresursu integrēšanā kopējā elektrotīklā, gan arī viedajai elektroenerģijas uzskaitei.
Jaunākie pieejamie dati rāda, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs dažādās attīstības stadijās pašlaik ir 212 pilotprojekti, kuru kopējās investīcijas ir 4,1 miljards eiro (2,9 miljardi latu). Visaktīvākās valstis no projektu izmaksu viedokļa dažādu pilotprojektu realizācijā esot Spānija, Francija, Austrija, Dānija, Vācija.
"Pasaules kontekstā nedrīkst nepieminēt ASV, kas, manuprāt, atrodas viedo tehnoloģiju ieviešanas avangardā. Tur jau sen gan attālināti nolasa elektroenerģijas skaitītājus, gan arī, ņemot vērā valsts ģenerējošo avotu struktūru, ir ieviestas dažādas patēriņa vadības programmas, lai mazinātu maksimumstundu patēriņu," stāsta Dandens.
Viņaprāt, lielākā daļa projektu jāvērtē kā mēģinājumi izpētīt tehnoloģijas, taču ir arī projekti, kuri risina attiecīgās valsts vai uzņēmuma problēmas.
Stāstot par "Latvenergo" paveikto viedo tīklu jomā, Dandens stāsta, ka jau no pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidus juridiskajiem klientiem tiek uzstādīti elektroenerģijas skaitītāji, kuri pēc savas funkcionalitātes atbilstu pašreizējai viedo skaitītāju definīcijai vismaz par 80%. Citās valstīs līdzīgas funkcionalitātes skaitītājus sākot uzstādīt tikai pēdējos gados.
Nākamais solis ir 2005.gadā sāktā šo skaitītāju pieslēgšana Automatizētajai elektroenerģijas uzskaites sistēmai (AEUS), kas nodrošina operatīvu uzskaites un notikumu datu iegūšanu no šiem skaitītājiem. Pēdējos gados tas esot redzams kā juridisko klientu ar atļauto jaudu virs 100 kilovatiem uzskaišu pieslēgšana AEUS.
Lai nodrošinātu ātrāku bojājumu identifikāciju vidējā sprieguma tīklā, "Latvenergo" meitasfirma AS "Sadales tīkls" ir sākusi uzstādīt tā sauktos bojājuma vietas uzrādītājus, bet paralēli turpinās attālināti vadāmu atdalītāju uzstādīšanu vidējā sprieguma tīklā, lai nodrošinātu operatīvu bojāto tīkla vietu nodalīšanu.
Par tuvākajiem Viedo tīklu kompetences centra plāniem Dandens uzskata tehnisko prasību sagatavošanu uzskaites datu pārvaldības sistēmas ieviešanai "Latvenergo", ko plānots izdarīt līdz nākamā gada vidum. Viņaprāt, svarīga ir arī viedo tehnoloģiju laboratorijas attīstīšana, izpētāmo tehnoloģiju atlase, izpēte, zināšanu uzkrāšana par tehnoloģijām, to iespējām un dažādiem risinājuma variantiem. Dandens uzskata, ka jāpiedalās arī aktivitātēs, kas saistās ar viedo mērīšanas sistēmu ieviešanas izmaksu un ieguvumu izvērtējumu.
Jau ziņots, ka plašākas aktivitātes viedo skaitītāju ieviešanā paredzētas no 2015.gada, kad "Sadales tīklam" jāveic esošo elektroenerģijas skaitītāju pārbaudes.
LETA
