Latvijas un Lietuvas amatpersonām asa vārdu pārmaiņa par banku problēmām
Bizness un ekonomika

Latvijas un Lietuvas amatpersonām asa vārdu pārmaiņa par banku problēmām

Jauns.lv

Latvijas banku uzraugs - Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) - ir asi reaģējis uz Lietuvas finanšu ministres Ingrīdas Šimonītes pārmetumiem par vilcināšanos ierobežot "Latvijas Krājbankas" darbību.

FKTK vadītāja Irēna Krūmane ir pārliecināta, ka Lietuvas finanšu ministres pārmetumi ir nepamatoti.
FKTK vadītāja Irēna Krūmane ir pārliecināta, ka Lietuvas finanšu ministres pārmetumi ir nepamatoti.

Ar FKTK biroja vadītājas Annas Dravnieces starpniecību FKTK vadītāja Irēna Krūmane un viņas vietnieks Jānis Brazovskis biznesa portālam "Nozare.lv" kategoriski noraidīja kaimiņvalsts amatpersonas pārmetumus.

FKTK vadība uzsvēra, ka Lietuvas finanšu ministres pārmetumi ir nepamatoti, jo šā gada 16.novembrī jau tika nodrošināts, ka bez saskaņošanas ar FKTK netiek veikta neviena darbība, kas būtu saistīta ar "Krājbankas" saimniecisko darbību.

Tāpat Brazovskis vērsa uzmanību uz to, ka no šā gada oktobra sākuma Lietuvas centrālā banka nav spējusi atbildēt par notiekošo bankā "Snoras".

Jau ziņots, ka Latvijas vilcināšanās pārņemt turpmāko "Latvijas Krājbankas" darbību negatīvi ietekmējusi gan šīs bankas, gan Lietuvas bankas "Snoras" stabilitāti - šādu viedokli ceturtdien izteikusi Šimonīte, vēsta portāls "Diena.lt".

"Latvija jau pagājušajā trešdienā [16.novembrī] tika informēta par Lietuvas Centrālās bankas lēmumiem par "Snoras", bet tikai ceturtdien ierobežoja "Krājbankas" darbību un vēl pēc tam spēra visus citus soļus. Pa to laiku caur "Krājbanku" tika paspēts veikt zināmas darbības, kas noteikti nesekmēja nedz šīs bankas, nedz "Snoras" stabilitāti," viņa norādījusi, atbildot uz Seima deputātu jautājumiem.

Kā ziņots, Lietuvas Bankas valde 16.novembrī nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību, savukārt Lietuvas valdība izmantoja Finanšu stabilitātes likumā paredzētās tiesības un ārkārtas sēdē lēma pārņemt visas bankas akcijas sabiedrības vajadzībām, lai maksimāli aizsargātu noguldītāju intereses un samazinātu iespējamos valsts izdevumus.