Krūmane pametīs FKTK vadītājas amatu
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Irēna Krūmane nolēmusi pamest amatu. Viņa uzsvēra, ka kā FKTK priekšsēdētāja vienmēr strādājusi pēc labākās sirdsapziņas. Tiesa, Krūmanes darba stils un publiskā komunikācija izpelnījusies asu kritiku sabiedrībā.
Kā informēja Krūmane, viņa pieņēmusi lēmumu atkāpties, jo uzskata, ka radītā spriedze ap viņas atrašanos šajā amatā tikai kavē FKTK pilnvērtīgu darbu, un jebkura politiska diskusija, tostarp, plānotā Saeimas ārkārtas sēde, bremzē sektora stabilizāciju.
"Aktīvā FKTK rīcība, konstatējot iespējamo finanšu noziegumu, tika vērsta uz ["Latvijas Krājbankas"] aktīvu saglabāšanu, lai aizsargātu noguldītāju intereses, līdz ar to tā nevar būt par pamatu pārmetumiem par FKTK bezdarbību," norādīja FKTK vadītāja.
Viņa uzsvēra, ka kā FKTK priekšsēdētāja vienmēr pēc labākās sirdsapziņas rūpējusies par nekavējošu reakciju uz katru būtisku trūkumu komisijas darbībā, un pauda cerību, ka pārējie FKTK padomes locekļi pilda savus pienākumus ar līdzvērtīgu atbildības sajūtu.
Eksperte: Krūmane sagrāvusi galveno, uz kā balstās banku sistēma: uzticēšanos
Irēnas Krūmanes darbs un komunikācijas stils asi kritizēts sabiedrībā. Politikas eksperte Iveta Kažoka savā blogā portālā "politika.lv" norādīja, ka Krūmane sagrāvusi pamatelementu, uz kā balstās banku sistēma, - uzticēšanos.
"Kādēļ vispār mūsdienu valstīs ir iespējama bankas? Visi taču apzinās, ka gadījumā, ja liels procents noguldītāju dotos no kādas bankas izņemt naudu, banka bankrotētu, jo tai nav tik daudz brīvu līdzekļu. Kādēļ, to apzinoties, cilvēki nogulda bankās naudu? Uzticēšanās. Uzticēšanās tam, ka uz bankām var paļauties. Un (varbūt iracionāla, bet tomēr) ticība tam, ka bankas tiek uzraudzītas - ka kāds dienām un naktīm seko līdzi tam, ko bankas dara, mācās no iepriekš pieļautām krīzēm (Latvijā par tām nav jāatgādina) un spēj garantēt, ka nekas tik dramatisks vairs neatkārtosies," akcentē Kažoka.
"Problēma ir vadītājas komunikācijā ar sabiedrību. Ne pirmdien naktī, kad sabiedrībai tika paziņots par "Krājbankas" darbības apturēšanu, ne otrdien līdz pat [Latvijas Televīzijas raidījuma] "100.panta" speciālizlaidumam FKTK vadītāja vispār publiski nebija redzama. Viņas vietā uz svarīgām intervijām tika sūtīti FKTK darbinieki, kas acīmredzami netika galā - ne viņi spēja atbildēt uz jautājumiem, ne izrādīt pietiekamu cieņu pret intervētājiem (kuriem nav jāzina visas banku sistēmas nianses) un "Krājbankas" klientiem (ko vien vērts bija ciniskais joks par to, ka Raimondam Paulam būs iespēja izņemt no bankomāta 50 latus)," norāda "Providus" pētniece.
"Nekompetence, augstprātība, neieinteresētība - tas bija jaušams šajās atbildēs," FKTK vadītājas publisko komunikāciju vērtē Kažoka.
"Šādi komunicējot, FKTK ir nodarījusi ilgtermiņa kaitējumu visai Latvijas banku sistēmai. Nezinu, cik ilgam laikam būtu jāpaiet, lai atkal rastos ticība tam, ka bankas tiek kvalitatīvi uzraudzītas. Pat ja tiešām ir tā, ka objektīvi FKTK izdarījis maksimumu. Bezatbildīga komunikācija uzticēšanos ir sagrāvusi vienas dienas laikā," norāda Kažoka.
