Siltumuzņēmumu asociācija: Šogad pilnā krāšņumā turpinājās parādu veidošanās

Pagājušajā gadā šī problēma strauji pieauga, šogad turpinājās, bet tagad klienti par siltumu ir parādā miljonus. Lai gan pamatā tie ir iepriekšējo gadu parādi, tos neviens nemaksā, un nav skaidrs, ko ar tiem darīt, sacīja Akermanis.

Saeimā iesniegti priekšlikumi situācijas uzlabošanai, taču pieņemts tikai sīkākais priekšlikums, kas skar ātrāku maza apjoma parādu piedziņu. Akermanis uzsvēra, ka galveno parādu masu veido ar hipotekārajiem kredītiem apgrūtināti dzīvokļi. Ļoti bieži bijušie īpašnieki nemaksā, jauno īpašnieku nav vai arī viņi nemaksā, bet apsildīt šos dzīvokļus vajag. "Šī situācija audzē parādus," norādīja asociācijas izpilddirektors.

Vērtējot gāzes cenas šogad, viņš atzina: nevar teikt, ka tās ir bijušas zemas, taču tās bija "ciešamas". Nākamgad gan ir paredzams jūtams gāzes cenas pieaugums - par aptuveni 17%. Līdz ar to jārēķinās ar siltuma tarifu pieaugumu.

Kā norādīja Akermanis, uzņēmumiem nebūs jāapstiprina jauni tarifi, jo tie pie prognozētās gāzes tirdzniecības cenas 210 lati par 1000 kubikmetriem ir apstiprināti jau iepriekš. Tarifus vēl ietekmēs akcīzes nodoklis, ko daudzi uzņēmumi šajā gadā vēl nepiemēroja un nosedza paši. To nevar darīt visu laiku, sacīja Akermanis.

Viņaprāt, tarifiem nevajadzētu pieaugt vietās, kur tiek izmantota šķelda, taču arī tās cena mainās. Siltuma tarifu pieaugums būs mazāks nekā gāzes cenai. Asociācijai nav datu par konkrētu tarifu pieaugumu noteiktās vietās.

Kā otru nozīmīgu tendenci Akermanis minēja norādīja pāreju uz šķeldu, kas šogad sākusi attīstīties - tiek būvētas šķeldas katlu mājas un koģenerācijas stacijas. Viņš norādīja uz vairākiem ieguvumiem no šīs tendences, piemēram, darbavietām, neatkarību. Patlaban Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā ir vairākas Eiropas Savienības fondu aktivitātes, kas paredz finansējumu šai jomai.

Akermanis prognozēja, ka nākamgad pāreja uz šķeldu turpināsies.

Attiecībā uz šo gadu viņš minēja arī akcīzes nodokļa dabasgāzei ieviešanu, norādot, ka tas nebija prāta darbs, taču jāņem vērā budžeta konsolidācija.

Asociācijas izpilddirektors pauda cerību, ka nākamajā gadā tiks atrisināta siltuma parādu problēma. Patlaban, viņa vērtējumā, visi izliekas, ka viss ir kārtībā, un neviens neko nedara, ieskaitot Saeimu. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka decembrī Saeimas komisija juridisku neprecizitāšu un banku lobija dēļ nevirzīja uz priekšu priekšlikumus izmaiņām Civilprocesa likumā, kas tikuši atbalstīti jau iepriekšējās Saeimas laikā. Priekšlikumi attiecas uz iespēju piespiedu kārtā pārdot ieķīlātu nekustamo īpašumu un vēl pirms hipotekāro prasījumu apmierināšanas ļaut piedzīt komunālos parādus.

Akermanis minēja, ka nepieciešamas izmaiņas arī citos likumos, skaidri nosakot, ka par siltumu ir jāmaksā, jo patlaban ir iespēja "izgrozīties", savukārt tiesu procesi ir ļoti ilgi. "Nevar saņemt siltumu un par to nemaksāt. Vai citiem par to jāmaksā? Šo praksi vajadzētu izbeigt," sacīja Akermanis.

LETA