Latvijā nevar pārbaudīt, cik daudz gaļas ir desās
Bizness un ekonomika

Latvijā nevar pārbaudīt, cik daudz gaļas ir desās

Jauns.lv

Latvijā ne patērētājs, ne kontrolētāji nevar pārbaudīt, vai norādītais gaļas daudzums gaļas izstrādājumos atbilst patiesībai. Šobrīd ražotājiem atvēlēta liela brīvība, ko norādīt un ko nenorādīt uz pārtikas produkta marķējuma.

Cik daudz gaļas patiešām ir desās, cīsiņos un sardelēs, iespējams veikt tikai ārvalstu laboratorijās un šis pakalpojums maksājot, sākot no simts latiem.
Cik daudz gaļas patiešām ir desās, cīsiņos un sardelēs, iespējams veikt tikai ārvalstu laboratorijās un šis pakalpojums maksājot, sākot no simts latiem.

Veicot pētījumu par produktu sastāvu,  laikraksts „Diena”  vēlējās noskaidrot, vai gaļas izstrādājumu ražotāju uz etiķetes norādītais gaļas daudzums desā atbilst patiesībai, un atklāja, ka Latvijā to nemaz nav iespējams noteikt. Laboratorijās šādu izpēti neveic, un paši ražotāji desu receptūru tur stingrā noslēpumā. Viņiem nav pienākuma to atklāt ne vien parastam gaļēdājam, bet arī kontrolējošajai institūcijai Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD).

Zinātniskā institūta „BIOR” direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa laikrakstu informēja, ka pārbaudi tam, cik daudz gaļas patiešām ir desās, cīsiņos un sardelēs, iespējams veikt tikai ārvalstu laboratorijās un šis pakalpojums maksā, sākot no simts latiem.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes  Pārtikas tehnoloģijas fakultātes laboratorijā nav iespējams noteikt, cik daudz gaļas ir gaļas izstrādājumos. Arī uzņēmuma   „Rīgas miesnieks”  laboratorijas vadītāja Laura Lemminga stāstīja, ka pārbaudīts tiek, piemēram, olbaltumvielu, tauku un sāls daudzums saražotajos produktos, bet netiek pārbaudīts, vai produktā esošais gaļas daudzums atbilst receptūrā paredzētajam un uz produkta marķējuma norādītajam. „Diemžēl Latvijā nav vienotas metodikas, kā būtu jāaprēķina un jāuzrāda gaļas procents. Tas ļauj interpretēt šo jautājumu, piemēram, gaļas ielikums produktā vai gaļas procents gala produktā būs divi dažādi lielumi,” „Dienai”  atzina „Rīgas miesnieka” mārketinga direktore Juliāna Juškeviča.

Nožēlu par to, ka „Latvijas likumdošanā diemžēl nav noteikts, piemēram, vienots standarts par vārīto desu sastāvu un ražošanas tehnoloģiju”, pauž arī uzturzinātniece Marta Panke un uzsver, ka vienotas likumdošanas neesamība ir iemesls, kura dēļ „uzņēmumi izstrādājuši dažādas receptūras un standartus, tāpēc tik ļoti atšķiras pēc nosaukuma vienādu produktu marķējumā norādītās sastāvdaļas un uzturvērtība”.

Pārtikas un veterinārais dienests 2011. un 2012. gadā (līdz 23. februārim) saņēmis 125 patērētāju sūdzības par gaļu un gaļas produktiem, „Dienu”  informēja PVD  Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga. „73 sūdzības bija par gaļas produktu kvalitāti, 35 – par derīguma termiņu neievērošanu, 12 – par temperatūras režīmu neievērošanu, 5 – par fizikālu piesārņojumu,” stāstīja Grīnberga. „Pēc patērētāju sūdzību saņemšanas uzņēmumos veiktas pārbaudes, un 40% gadījumu no tām patērētāju sniegtā informācija apstiprinājās. Pārbaudēs 41 uzņēmumā no apgrozības izņemti pārtikas produkti, kuri neatbilst kvalitātes un (vai) nekaitīguma prasībām vai kuriem nav nodrošināta izsekojamība (beidzies derīguma termiņš, nav pavaddokumentu, nezināma izcelsme, konstatētas bojāšanās pazīmes). Ir sastādīti arī 49 administratīvie protokoli,”  informēja PVD pārstāve.

Šobrīd ražotājiem atvēlēta liela brīvība, ko norādīt un ko nenorādīt uz pārtikas produkta marķējuma. Brīvība tiks ierobežota no 2016. gada, kad beigsies pārejas periods Eiropas Parlamenta un Padomes regulas par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem ieviešanai

BNS/ Foto: Lita Krone/ LETA