Apmēram 15% zāļu Latvijā ir viltotas; visvairāk krāpjas ar "Viagru"

To diskusijā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu ("Anti-Counterfeiting Trade Agreement" jeb ACTA) teica starptautiskās farmācijas kompānijas "Pfizer" pārstāvniecības direktore Latvijā un Igaunijā Laima Rutka.

"Situācija ir diezgan dramatiska. Tā pasliktinās, gan skatoties uz viltoto medikamenti apjomu, gan viltojumu klāstu. Viltojumi tiek vai nu tranzītā ievesti, vai domāti Latvijas tirgum. Protams, ir zaudējumi īsto medikamentu ražotājiem, bet kaitējums cilvēkiem ir neaprēķināms, nav prognozējams, kas var notikt, izmantojot viltotus medikamentus," teica Rutka.

Kā skaidroja Rutka, viltojumi skar divas "Pfizer" ražoto preču grupas - vīriešu potences uzlabošanas zāles "Viagra" un dažādus jaunākās paaudzes onkoloģiskos preparātus. Ja "Viagras" viltojums bieži sagādā tikai vilšanos (ja viltojumā nav kaitīgu vielu), tad pretvēža zāļu viltošanai var būt ļoti nopietnas sekas.

""Pfizer" kā "Viagras" ražotājs ir ļoti atraktīvs viltotājiem. Vēl viens darba lauks viltotājiem ir tie jaunie onkoloģiskie preparāti, kas pasaulē atzīti par ļoti efektīviem, bet dažādu iemeslu dēļ nav pieejami Latvijā. Tos viltotāji piedāvā internetā. Tie, protams, ir bez efekta," sacīja Rutka.

Viltotos medikamentus parasti pārdod tieši gala lietotājiem - privātpersonām, un tie ienāk Latvijā mazos sūtījumos.

"Viltoti medikamenti turklāt tiek ievesti nelielās partijās, dažreiz pat viena, divas paciņas. Tur nevar pierādīt, ka nolūks ir komercdarbība. Taču šādu mazu sūtījumu ir ārkārtīgi daudz, un labi, ja noķer katru desmito. Par to kāds saņem administratīvo sodu, bet viss pārējais jau ir kaut kur pārdots. Tātad visi ir "laimīgi". Bizness zeļ!" teica Rutka.

"Pfizer" sadarbojas ar kādu specializētu privātfirmu, kas veic aizdomīgu medikamentu sūtījumu pārbaudes, viņa piebilda. "Strādājam ar privāto kompāniju "React", kas sadarbojas ar muitu, lai muitas atrasto var nosūtīt ražotājam pārbaudei. Pērn šādā veidā tika identificēti 10 000 viltotu tablešu." 70% no Latvijā ievestajām zālēm te nonākot tranzītā, tādējādi, iespējams, izplatot neatklātus viltojumus uz citām valstīm.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes pārstāvis Andis Stinka, kas arī piedalījās diskusijā, piekrita Rutkas teiktajam, ka mazu zāļu partiju sūtījumi ir saistīti ar nelielu risku viltotājam. "Medikamentus sūta nelielos daudzumos. Ja sūtītu lielākā daudzumā, zaudēto preču daudzums un sods būtu lielāks."

Jau ziņots, ka ACTA nolīgums tiek prezentēts kā līdzeklis pret preču viltošanu un elektroniska satura intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanu lielā apjomā un komerciālos nolūkos, nevis kā represīvs līdzeklis pret privātpersonām un interneta brīvību, kā to raksturo ACTA pretinieki.

Par viltotu zāļu un citu taustāmu preču tēmu arī izteicās Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce, kurš viltošanu saistīja ar organizēto noziedzību, kas rūpējas gan par pašu viltojumu ražošanu, gan globāliem viltojumu piegādes un izplatīšanas tīkliem.

"Puse no rotaļlietām, kas tiek pārbaudītas muitā vai tirdzniecības vietās, ir ar viltojuma pazīmēm. Bērnu precēs tiek izmantotas veselībai kaitīgas ķimikālijas, tostarp lētākas, spilgtākas krāsas. Tās parasti ir iegādātas no vairumtirgotāja Latvijā ar pavadzīmi. Strādā globāla organizēta noziedzība, kas vilto ne tikvien preces, bet arī dokumentus par to izcelsmi, pavadzīmes," teica Pūce.

Jau ziņots, ka Latvijas vēstnieks Japānā Pēteris Vaivars 26.janvārī valdības vārdā parakstīja ACTA.

Pievienošanās nolīgumam izraisījusi plašus protestus vairākās valstīs, tostarp Latvijā, kur 13.februārī notika pikets pie valdības ēkas. Lielākie iebildumi ir saistīti ar interneta lietotāju bažām, ka ACTA varētu ierobežot viņu brīvību tīmeklī. Pēc kritiķu domām, ACTA pārāk lielu varu piešķir autortiesību turētājiem.

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts 8.februārī paziņoja, ka nevirza ACTA ratifikācijai Saeimā un rīkos par to diskusijas. Ekonomikas ministrijas mājaslapā "www.em.gov.lv" ir ievietota īpaša sadaļa par ACTA.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Eiropas Komisija (EK) lūgusi Eiropas Savienības (ES) Tiesu izvērtēt ACTA atbilstību bloka tiesību normām. EK "nolēma lūgt ES Tiesu sniegt juridisku atzinumu, lai noskaidrotu ACTA līguma un tā ieviešanas atbilstību vārda brīvības un interneta brīvības" principiem.