Pētījums: lielākais šķērslis ārvalstu investīcijām Latvijā ir biznesa vides nesakārtotība
Ārvalstu investori kā galvenos šķēršļus pozitīva lēmuma pieņemšanā par investīciju veikšanu Latvijā min nevis perspektīvu biznesa ideju trūkumu vai vāju tirgus potenciālu un niecīgas peļņas iespējas, bet gan biznesa vides nesakārtotību Latvijā, liecina "Swedbank" Uzņēmējdarbības kompetences centra pētījums "Kādi ārvalstu investori nāk, bet kādi gaidīti Latvijā?".
Kā galvenos šķēršļus, ar ko visbiežāk saskārušies Latvijā, investori min ēnu ekonomiku (33%), likumdošanas, juridisko, birokrātisko nesakārtotību (20%) un tiesu sistēmas nepilnības (10%).
Pētījuma rezultāti rāda, ka galvenie faktori, kas ietekmē investoru lēmumus par investīciju ieguldīšanu konkrētos tirgos, ir peļņas iespējas (atbildi minējuši 53% investoru), tirgus izaugsmes potenciāls (30%) un sakārtotas birokrātiskās, juridiskās un likumdošanas procedūras (30%).
"Interesanti, ka investori neapstiprina populāro viedokli, ka Latvija tos neinteresē mazā tirgus un pirktspējas dēļ. Diezgan liela nozīme ir Latvijas ģeogrāfiskajam novietojumam, šo faktoru kā svarīgu atzinuši 20% aptaujāto investoru," sacīja "Swedbank" valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs.
Viņš piebilda, ka tikpat maldīgs ir priekšstats, ka jābūt unikālai, inovatīvai biznesa idejai un tad investors atradīsies - šo faktoru kā svarīgu atzinuši tikai 7% investoru. Galvenais faktors, kas palīdz pieņemt lēmumu par investīcijām, ir priekšzināšanas un darbības pieredze konkrētajā nozarē, ko par svarīgu atzinuši 50% aptaujāto investoru. Svarīgi ir arī personiskie, privātie kontakti (17%) un veiksmīga iepriekšējā sadarbība (13%).
Ruļovs sacīja, ka ārvalstu investoriem joprojām ir augstas ekspektācijas attiecībā uz investīciju atdevi Latvijā - 77% no aptaujātajiem respondentiem sagaida peļņu pirmo piecu gadu laikā, no tiem 7% to sagaida jau pirmā gada laikā, bet 30% - laikā no viena līdz trīs gadiem. Tikai neliela ārvalstu investoru daļa (23%) sagaida arī ilgtermiņa atdevi - peļņu pēc pieciem līdz desmit gadiem.
"Jo īsāks laiks, kādā investors grib gūt peļņu, jo valsts ir riskantāka. Pieci gadi jau ir normāls investīciju atdeves periods, taču Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas piesaistīt ārvalstu investīcijas, jābūt gataviem pierādīt, ka spēs nodrošināt atdevi jau trīs līdz piecu gadu laikā," skaidroja Ruļovs.
Pētījums "Kādi ārvalstu investori nāk, bet kādi gaidīti Latvijā?" ir otrā daļa no plašāka pētījumu cikla par Latvijas uzņēmējdarbības vides uztveri. Pētījuma pirmā daļa saucās "Latvija un mūsu uzņēmēji ārvalstu investoru acīs".
Pētījumu veido divas daļas - kvantitatīvā un kvalitatīvā. Kvantitatīvajā pētījumā piedalījās ārvalstu investori - 30 uzņēmēji no Baltijas, Rietumeiropas, Skandināvijas un Ziemeļamerikas, kas investējuši Latvijā pēc 2004.gada maija un kuru investīciju apjoms nepārsniedz vienu miljonu latu. Savukārt kvalitatīvajā daļā ar savu viedokli dalījās trīs vietējie eksperti, kam ir sadarbības pieredze ar ārvalstu investoriem Latvijā.
"Swedbank" Uzņēmējdarbības kompetences centra pētījums "Kādi ārvalstu investori nāk, bet kādi gaidīti Latvijā?" veikts sadarbībā ar pētījumu kompāniju "GfK CR Baltic", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Ārvalstu investoru padomi.