Savickis: Latvijai miljards eiro jāiegulda savā ekonomikā, nevis Visaginas AES

­ ­ Viņš laikrakstam "Diena" apgalvo, ka, lai arī pārstāv konkurējošo gāzes sektoru, atbalsta papildu enerģētikas jaudu veidošanos reģionā - ne tikai Visaginas AES, bet arī Baltkrievijas un Kaļiņingradas AES projektus. Tomēr Latvijai Visaginas projektā, kuru pilnībā kontrolēs stratēģiskais investors "Hitachi" un Lietuva, vajadzētu piedalīties tikai izsludinātajos tenderos.

"Es atbalstu Visaginas AES būvi. Varu lietuviešus apsveikt jau tagad. Visaginas AES ir kolosāls projekts, kas izvilks visu Lietuvas tautsaimniecību. Un man ir žēl, ka tāda projekta nav Latvijā. Redzot, kā lietuvieši aizstāv savu valsti un savas intereses, jāsaka - es šodien gribētu būt lietuvietis. Visaginas AES nav tikai elektrostacija. Tas ir motors, kas vilks uz priekšu Lietuvas ekonomiku. (..) Zinot kaimiņus, man nav ne mazāko šaubu, ka lielākā daļa pasūtījumu AES vajadzībām tiks veikti galvenokārt Lietuvā, ka tieši lietuvieši uzvarēs tenderos. Visu, ko AES vajadzībām varēs saražot Lietuvā, ražos Lietuvā. Protams, turbīnu nebūvēs Lietuvā, bet urānu piegādās amerikāņi, ar kuriem kopā darbojas "Hitachi"," akcentē Savickis.

Vēl vienas elektroenerģijas bāzes jaudas izveide Baltijas reģionā visiem nāk par labu. Ja apkārt Latvijai rodas papildu elektrības bāzes jaudas, tās vienmēr noderēs, ja mēs attīstīsimies.

Latvijai noteikti ir jāatbalsta Visaginas AES projekts un jāpiedalās visos tenderos, kuri tiks izsludināti projekta gaitā. Ja kādas kravas ir iespējams piegādāt caur mūsu ostām, noteikti ir jāmēģina tās piesaistīt.

"Tomēr pēdējā muļķība no Latvijas puses būtu piedalīties Visaginas AES projektā ar naudu. Šajā projektā kontrole neizbēgami nonāks Lietuvas un "Hitachi" konsorcija rokās. Protams, lietuvieši mēģinās panākt, lai Latvija projektā finansiāli piedalās, jo tas ir miljards eiro no Latvijas puses, kas tiks ieguldīts Lietuvas ekonomikā, bet tāda mēroga projektā miljards var viegli pārvērsties divos vai trijos. Polijai arī tika piedāvāts iesaistīties šajā projektā, taču poļi korekti atteicās no projekta, kurā viņiem būtu jāinvestē, jāuztur tas mūža garumā, bet slēdzis atrodas citā valstī," uzsver "Itera Latvija" prezidents.

Viņš aicina valdību un Valsts prezidentu rūpīgāk iedziļināties finanšu jautājumos Visaginas AES biznesa projektā. Visaginas AES projekta realizācija, kā arī citu AES izveide kaimiņvalstīs nodrošinās elektroenerģijas pārpalikumu. "Tad Visaginas projekts būs Latvijai izdevīgs, ja lietuvieši to uzbūvēs, bet mēs lēti pirksim elektrību," skaidro Savickis.

Citādi šis projekts Latvijai esot finansiāli izcili neizdevīgs. "Vai nav labāk Latvijas miljardu ieguldīt Latvijā? Tieši par tādu naudu, ko ieguldīsim Visaginā, varam attīstīt Dobeles gāzes krātuvi. Izbūvējot tur tādu pašu krātuvi kā Inčukalnā, mēs pārvērstos par nopietnu gāzes lauku Eiropai. Mēs varam par tādu naudu uzbūvēt arī sašķidrinātās gāzes termināli, kas būtu dārgs instruments, toties mūsu. Gāze nepatīk? Labi, ieguldām to miljardu alternatīvajos energoresursos. Turklāt arī bez enerģētikas ir daudz jomu, kur Latvijas ekonomikā noderētu miljards," uzsver uzņēmējs.

Latvijai trūkst augstākais 300-400 megavatu (MW) jaudas, mums nav elektrības deficīta. "Mēs varam uzbūvēt paši savu AES pie Liepājas ar 1200 MW jaudu, šādā gadījumā nebūtu vajadzīgs arī gāzes terminālis. No drošības viedokļa nav nekādas atšķirības, vai atomelektrostacija ir pie Liepājas, vai astoņus kilometrus no Latvijas robežas Visaginā," skaidro Savickis.

Viņš norāda, ka būtībā lietuvieši jau ir "sadrupinājuši" reģionālā sašķidrinātās gāzes termināļa projektu. Tiklīdz Lietuva juta, ka nav izredžu saņemt Eiropas Savienības naudu sašķidrinātās gāzes terminālim savā valstī, viņi sāka būvēt paši savu. Eiropas Komisija, kurai būs rudenī jāpieņem lēmums par reģionālo termināli, tagad ir grūtā situācijā. Ja labākajā gadījumā Eiropas Savienība izšķiras par gāzes termināļa būvi, Lietuvas šajā projektā vairs nav.

"Tad kāpēc mums ir jāpiedalās Visaginas projektā? Politiskā uzstādījuma dēļ - to sadzirdēju ekonomikas ministra Daniela Pavļuta runā - reģionālās solidaritātes vārdā. Mūsu solidaritāte tiks apmaksāta ar Latvijas nodokļu maksātāju naudu. Kur reģionālā solidaritāte no Lietuvas puses mūsu projektos? Ievērojiet, ka tieši tad, kad lietuvieši sajuta, ka reģionālais terminālis varētu būt Rīgā, viņi pateica, ka būvē savu termināli. Tāpēc Latvijai šodien nav finansiāli jāatbalsta Lietuvas ekonomika. Neredzu tam nekādu jēgu - ne ekonomisku, ne, vēl jo mazāk, - morālu," akcentē Savickis.