ECB norāda uz risku Latvijai saglabāt zemu inflāciju

Šādas prognozes izteiktas Eiropas Centrālās bankas (ECB) jaunākajā Konverģences ziņojumā.

Ziņojumā norādīts, ka Latvijā pastāv inflācijas augšupvērstie riski, kas īpaši ir saistīti ar augstākām preču cenām un krasāku darba samaksas kāpumu, lai gan vienlaikus zemāka ekonomiskā izaugsme, nekā gaidīts, liecina par lejupvērstu risku.

ECB norāda, ka izlīdzināšanās process vidējā termiņā varētu ietekmēt inflāciju, ņemot vērā to, ka IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā vēl joprojām ir būtiski zemāks nekā eirozonā un cenu līmenis - aptuveni par 30% zemāks nekā eirozonā. Tomēr esot grūti novērtēt šā izlīdzināšanās procesa radītās inflācijas ietekmes precīzu apmēru

Savukārt, atsākoties kreditēšanas kāpumam un pastāvot fiksēta valūtas kursa režīmam, pamatā esošā reālā valūtas kursa pieauguma tendence, iespējams, izpaudīsies kā augstāka inflācija.

Konverģences ziņojumā arī norādīts, ka Latvijai atbilstoši pārmērīga budžeta deficīta procedūras noteiktajām prasībām 2012. gadā jānodrošina ilgtspējīgs budžeta deficīta samazinājums un pilnībā jānovērš iepriekš Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda finansiālās palīdzības programmas laikā saskaņotā reforma.

ECB ziņojumā teikts, ka ilgtermiņa procentu likmes Latvijā laika posmā no 2011.gada aprīlim līdz 2012.gada martam bija vidēji 5,8% un tas atbilst procentu likmju konverģences kritērija atsauces vērtībai, kas ir 5,8%. Par situācijas uzlabošanos liecina arī tas, ka Latvija atguva pieeju ilgtermiņa iekšzemes un starptautiskajiem tirgiem.

Lai Latvijā nodrošinātu ilgtspējīgu konverģenci veicinošu vidi, nepieciešams īstenot ekonomisko politiku, kas vērsta uz vispārējas makroekonomiskās stabilitātes, tostarp ilgtspējīgas cenu stabilitātes, nodrošināšanu, uzsver ECB.

Ņemot vērā, ka ar pašreizējo valūtas kursa piesaisti monetārās politikas manevrēšanas iespējas ir nelielas, ļoti svarīgi, lai pārējās politikas jomas nodrošinātu tautsaimniecību ar līdzekļiem, lai tā varētu novērst valstij raksturīgos šokus un izvairīties no makroekonomiskās nesabalansētības atkārtošanās.

Tāpat ziņojumā minēts, ka Latvijai ir īpaši svarīgi turpināt fiskālo pozīciju, kas noturētu valūtas piesaistes uzticamību. Tāpēc nepieciešams arī īstenot 2012. gada budžetā ierosinātos pasākumus un vidējā termiņā turpināt piesardzīgu izdevumu politiku.

Saskaņā ar ziņojumu Latvija šā gada martā atbilda vien diviem no pieciem Māstrihtas kritērijiem - par procentu likmēm un valūtas mehānismu.

Kā ziņots, ECB šodien paziņoja, ka neviena no astoņām valstīm, kas atrodas gaidīšanas sarakstā uz eiro ieviešanu, pagaidām nav sasniegusi visus nepieciešamos eirozonas dalībvalsts kritērijus. ECB šādus paziņojumus publisko vismaz reizi divos gados par to Eiropas Savienības dalībvalstu panākto progresu eiro ieviešanai, kas vēl nav pievienojušās eirozonai.

Jau pirms diviem gadiem, kad tika publicēts iepriekšējais ECB ziņojums, tajā tika norādīts uz nopietnām bažām par Latvijas inflācijas konverģences ilgstspēju - galvenokārt īslaicīgu faktoru, tostarp nozīmīgu ekonomisko korekciju dēļ. Tāpat iepriekšējā ziņojumā bija minēts, ka valsts finanšu sistēmas ilgstspējas risks ir augsts un tāpēc nepieciešama turpmāka vispusīga fiskālā konsolidācija.

Ziņojumā arī bija uzsvērts, ka Latvijai ir būtiski atjaunot stabilu fiskālo pozīciju, kas noturētu valūtas kursa piesaistes uzticamību, kā arī jāatjauno fiskālās pozīcijas ilgstpēja.

LETA