Dzīvokļu segments reģionos. Tendences un vērojumi

Sintija Klasone, Latio vērtēšanas speciāliste Liepājā vēsta, ka pārdoto dzīvokļu skaits mēnesī svārstās ap 55-77. Dārgākās cenas tiem ir centra, Ezerkrasta un Dienvidrietumu rajonos- 150- 250ls/m2, bet lētākais ir Zaļās birzs rajonā- 50-100ls/m2. Pārējo īpašumu darījumu skaits mēnesī- 22-25. Pārsvarā tie esot centra dzīvokļi, kuru cena ir no 4000 līdz 10000 latu. „Tendence izvēlēties lētus divistabu dzīvokļus par vidēji 5000- 6000 latiem ir nemainīga jau kopš gada sākuma,” situāciju skaidro Evita Zemberga- Zakalovska, Ober Haus mārketinga menedžere. Klasone gan atklāj, ka pircēji arvien vairāk izskata visus piedāvājumus, tomēr svarīga ir dzīvokļa kvalitāte- tādi, kur nav jāiegulda līdzekļi kapitālajā remontā. Zīmīgi, ka Karostas mikrorajonā, lai arī cenas ir zemas, vietējie tos pērk reti. Ārvalstnieki tos gan iegādājas, lai vasarās tur atpūstos vai arī, lai atvieglotu vīzas saņemšanu. Arī Zemberga piekrīt, ka ārzemju pircēju pieplūdums ir ievērojams. Baltkrievijas un Krievijas iedzīvotāji tos pērk par lētu cenu, iegādājoties no banku un to meitas uzņēmumiem. „Tie gan bieži ir sliktā stāvoklī, tādēļ vietējie meistari tos remontē un tādā veidā ir nodrošināti ar darbu”, skaidro Zemberga. „Lielo īpašumu izsoļu rezultāti liecina, ka tiem, ko iegādājas ar bankām saistītie uzņēmumi, cenas ir salīdzinoši augstas,” min Klasone, skaidrojot to ar banku stratēģiju vērtēt īpašumu ilgtermiņā, jo konkrētajā brīdī īpašuma vērtība var nesakrist ar citiem tirgus dalībniekiem vēlamu cenu robežu. Renovācijas darbi Liepājā celtajām padomju laika ēkām notiekot aktīvi.

Pērk jaunās ģimenes un gados vecākie

„Pieprasījums pēc dzīvokļiem ir samērā liels, bet darījumu vidē redzam, ka bankas kredītus izsniedz maz un piesardzīgi,” Daugavpils situāciju komentē Kristiāna Bareika, Arco Real Estate mārketinga projektu vadītāja. „Stabilizējoties ekonomikas situācijai, pircējs pret cenu ir pielaidīgāks un par to tirgojas mazāk. Vērojami piespiedu pārdošanas gadījumi, kad īpašnieks gatavs pārdot dzīvokli par absurdi zemu cenu, jo nauda ir vajadzīga steidzama parāda segšanai. Šī gada pirmajā ceturksnī Daugavpilī pārdoti 213 dzīvokļu, tā Bareika. Jaunbūvju dzīvokļu darījumi nenotiekot praktiski nemaz, jo cena ir pat 3 reizes lielāka nekā sērijveida dzīvoklim.” Mihails Lavrenovs, Latio vērtēšanas speciālists Daugavpilī mājokļu pieprasījumu raksturo kā pakāpeniski augošu. Viņš arī min, ka pārdošanas laiks ir īsāks nekā, piemēram, pirms gada. „Ja agrāk līdz darījumam pagāja pat 6 mēneši, tagad tos pārdot krietni ātrāk. Protams, tas notiek tad, ja īpašuma cena ir adekvāta”. Piedāvājums joprojām esot lielāks par pircēju skaitu. Sērijveida dzīvokļa cena ir 150-230 Ls/m2 atkarībā no vietas un dzīvokļa kvalitātes. Pēdējā laika tendence esot iegādāties dzīvokli bez remonta, lai to pārveidotu atbilstoši savai gaumei. Pircēji ir ļoti vērīgi attiecībā pret komunālajiem maksājumiem un prasa uzrādīt ziemas rēķinus. Taču liela daļa māju, līdzīgi kā Liepājā, esot renovētas, kas nozīmē mazākus rēķinus par siltumu. Mājokļus iegādājot lielākoties jaunās ģimenes ar bērniem un gados vecākie, kuri vēlas uzlabot sadzīves apstākļus.

Jelgavā kopš gada sākuma ir pārdoti 154 dzīvokļi, min Zemberga. Tā kā Jelgavas centrā piedāvājums ir lielāks par vēlmi pirkt, nereti pārdevēji tos pārdod par samazinātu cenu. Tie gan esot vienas un divu istabu dzīvokļi, vairāk par 2 istabām darījumu ir maz. Banku saistītie uzņēmumi tirgū ir aktīvi, tāpat arī pircēji, kuri interesējas par īpašumiem, kuru cena ir zemāka par tirgus līmeni. „Gada pirmajā ceturksnī interese joprojām ir par Ozolniekiem. Krievijas un bijušo NVS valstu pārstāvji vēlas iegūt uzturēšanās atļauju un tādēļ pērk dzīvokļus šeit, lai pārceltos dzīvot uz Latviju kopā ar ģimeni”, tendences atklāj Zemberga. Bareika uzsver, ka Zemgales reģionā vairāk pieprasa tieši lauksaimniecības zemi un mežus, pēc tam seko dzīvokļu segments. Banku pārņemtie īpašumi pamatā esot sliktā stāvoklī, kurus tad arī mēģina pārdot, labākos no tiem paturot savā īpašumā. Taču, „pat ja tos tirgotu, pircēju spēja maksāt par tiem ir zema”, skaidro Bareika. Viņa arī šaubās, vai pircējs ar brīviem līdzekļiem vispār vēlēsies investēt Jelgavas īpašumā. Latio vērtētājs no Jelgavas Viktors Svirkovskis atklāj, ka pircēji rūpīgi raugās uz dzīvokļa stāvokli un, vai ir laba apkārtējā infrastruktūra. „Bieži īpašnieki vēlas saņemt neadekvāti augstu samaksu par dzīvokli. Nereti pārprot kvalitatīva remonta nozīmi. Piemēram, par labu remontu pārdevējs uzskata pārlīmētas tapetes un nokrāsotu grīdu”, tā Svirkovskis, kurš min, ka banku pārņemtie īpašumi esot pamatā sliktas kvalitātes, kura reālo stāvokli bieži ierauga tikai pēc izsoles. „Ja banka piedāvā īpašumu labā stāvoklī, to diezgan ātri pārdod”. Svirkovskis atzīst, ka pircēji vienmēr vēlēsies iegādāties kvalitatīvu un lētu īpašumu, bet īpašnieki- to pārdot dārgāk. „Kvalitāte dzīvokļiem ir dažāda. Jaunu daudzdzīvokļu māju Jelgavā ir maz, liela daļa ir sērijveida mājās, bet vairāki projekti ir iesaldēti dažādos celtniecības posmos”, piebilst Svirkovskis. Bareika pie tendencēm min 60. un 70. gados celtu māju iegādi, kurām ir vajadzīgs remonts vai renovācija. „Jelgavas piepilsētā ir daudz dārzkopības sabiedrību, tādēļ ir daudz zemes gabalu ar nelielām dārza mājām, kuras izmantot kā vasarnīcas. Ja tās ir daudzmaz labā stāvoklī, tās pielāgo dzīvošanai visu gadu, jo komunālie maksājumi Jelgavā ir lieli”.

Cenas- stabilas, dzīvokļi- kvalitatīvi

SIA Latio vērtētāji & konsultanti Vidzemē valdes priekšsēdētājs Jānis Biernis lēš, ka Cēsīs un Valmierā mēnesī pārdod vidēji 10 dzīvokļus, piebilstot, ka darījumos „ietilpst arī viss, kas saistīts ar izsolēm, kas atkal ir paralēlais tirgus”. Viņš arī atklāj, ka dzīvokļu kvalitāte Cēsīs un Valmierā ir laba. „Valmiera atšķiras ar to, ka sekundārā tirgus vairums dzīvokļi ir siltināti. Ir daudz sakārtotu vietu, tur nāk klāt arī kāpņu telpas, logi. Tehniskie parametri uzlabojas, un šajā ziņā Valmiera vairakkārt pārspēj Rīgu”. Vaicāts, vai banku pārņemtie īpašumi ietekmē tirgu, Biernis atbild, ka „ne visām bankām ir vienāda politika, ja pieņemam, ka Latvijā ir 8-10 banku, kuras ir pietiekami aktīvi kreditējušas dzīvokļus”. Kā labo piemēru Biernis min DNB banku, taču „pārējo banku kapacitāte ir aprāvusies Rīgas rajonu robežās. Tās vēro un domā, ko darīt ar pārņemtajiem īpašumiem”. Zemberga min, ka Valmierā ir pārdots 61 dzīvoklis kopš gada sākuma un 36 dzīvokļi Cēsīs. Taču pēc Bareikas sniegtajiem datiem redzams, ka Cēsīs pirmajā gada ceturksnī pārdoti 17 dzīvokļi, bet Valmierā- 30, kā arī- nav jūtama banku pārņemto īpašumu ietekme uz tirgu. Krievijas pilsoņi interese gan ir vērojama Amatciema pusē, tā Bareika. Viņa arī atzīst, ka „īpašnieki vēlas pārdot dārgi, bet reāli darījums notiek par 30 vai pat 50% zemāku cenu nekā piedāvājumos”. Kā jau visur, dzīvokļu kvalitāte esot dažāda, bez sevišķām iezīmēm, tāpat kā citviet Latvijā. Zemberga atzīmē tendenci, kur Valmieras dzīvokļu un māju piedāvājums esot 10 reizes lielāks par pieprasījumu, Cēsīs sasniedzot pat 15 reizes lielāku pārsvaru. Arī viņa piekrīt, ka banku īpašumi būtiski neietekmē tirgu Valmierā un Cēsīs, jo „atsevišķas bankas nav aktualizējušās ar nekustamā īpašuma portfeļiem”. Cenas dzīvokļiem Zemberga raksturo kā stabilas. Arī šeit, līdzīgi kā Jelgavā, uzmanību pievērš tam, kāda ir apkures cena un, vai māja ir renovēta.