Iespēja atgūt "Krājbankas" ārzemēs apķīlātos līdzekļus esot 50 pret 50
Iespēja atgūt maksātnespējīgās AS "Latvijas Krājbanka" ("Krājbanka") aptuveni 100 miljonus latu, kas apķīlāti bankas korespondējošos kontos dažādās ārvalstu bankās, patlaban tiek vērtētas kā 50 pret 50, sacīja "Krājbankas" administratora SIA "KPMG Baltics" pārstāvis Jānis Bērziņš.
"Cīņa par šiem līdzekļiem notiek nepārtraukti, bet tās sekmes ir atkarīgas no katras konkrētas jurisdikcijas. Pret atsevišķām ārvalstu bankām ir ierosinātas civillietas, bet, piemēram, Austrijā ir ierosināta krimināllieta. Dažas lietas ir izpētes stadijā un ceram, ka daļu līdzekļu izdosies atgūt labprātīgi, piemēram, no Ukrainas," skaidroja Bērziņš.
Viņš piebilda, ka visus līdzekļus būtu iespējams atgūt ļoti ātri, ja tie atrastos klasiskajos korespondējošajos kontos. "Patlaban atgūšanu apgrūtina tas, ka notiek strīds par šīs naudas piederību," piebilda Bērziņš.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka "Krājbankas" apķīlātie līdzekļi atrodas "Meinl Bank" Austrijā, "East-West Bank" Luksemburgā un "VTG Bank AG" Austrijā, kā arī Ukrainas bankā "Investbank" un Krievijas bankā "Sberkred".
Jau ziņots, ka dokumentus par "Krājbankas" līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījis bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis. To 2011.gada 18.novembra sarunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
18.novembra pēcpusdienā FKTK pārstāvji informējuši "Krājbankas" valdes locekli Mārtiņu Zalānu, ka būtu nepieciešams pārskaitīt bankas korespondējošajos kontos esošo naudu NVS bankās, "Meinl Bank" Austrijā, "East-West Bank" Luksemburgā un "VTG Bank AG" Austrijā uz "Krājbankas" korespondējošo kontu, kas atvērts "Deutsche Bank". Viens no pirmajiem bijis veicams pārskaitījums no "Krājbankas" korespondējošā konta, kas atrodas bankās "Investbank" un "Sberkred".
Ņemot vērā to, ka pārskaitījuma veikšana nebija Zalāna kompetencē, FKTK lūgumu viņš nodevis "Krājbankas" valdes loceklim Dzintaram Pelcbergam, kurš savukārt uzdevis to izpildīt "Krājbankas" Operāciju pārvaldei. Pēc tam Pelcbergs informējis bankas valdi, ka parasti šādu strauju bankas kontu atlikumu samazinājumu vajadzētu saskaņot ar attiecīgo korespondējošo banku, kā arī būtu nepieciešams kontaktēties ar "Investbank" bijušo īpašnieku, "Krājbankas" padomes locekli Antonovu, kuram esot labākas attiecības ar "Investbank" strādājošajiem.
Pēc tam Priedītis, Pelcbergs un Zalāns sazinājušies ar Antonovu, lai runātu par pilnīgu "Investbank" esošo kontu pārnešanu uz FKTK norādīto kontu. Savukārt Antonovs paskaidrojis, ka "Krājbankas" korespondējošais konts "Investbank" un "Sberkred" ir apķīlāts un, tā kā "Krājbankas" līdzekļi ir apgrūtināti, tos pārskaitīt neesot iespējams. Līdzīgi apgrūtinājumi esot nodibināti "Krājbankas" korespondējošajiem kontiem minētajās Eiropas bankās.
Pēc minētās informācijas saņemšanas Zalāns sazinājies ar FKTK pārstāvi Jāni Brazovski, kurš kopā ar kolēģiem un "Krājbankas" valdes locekļiem Zalānu un Pelcbergu tikušies bankas telpās un apzinājuši aktuālo situāciju ar "Krājbankas" likvīdajiem līdzekļiem.
Tad FKTK amatpersonas, Pelcbergs, Zalāns un Priedītis videokonferencē sazinājušies ar Antonovu, kurš tobrīd atradies Kijevā. Sarunā piedalījies arī "Snoras bankas" vadītājs Latvijā Andrejs Surmačs. Antonovs minētos faktus par "Krājbankas" korespondējošajiem kontiem apstiprinājis un paskaidrojis, ka kontos esošie līdzekļi ir apķīlāti pēc viņa iniciatīvas par labu citām kredītsaistībām, kas izmantotas ar "Krājbanku" nesaistītu izdevumu segšanai.
Uz Brazovska jautājumu, kurš bankas vārdā parakstījis nodrošinājuma līgumus, Antonovs esot paskaidrojis, ka tos parakstījis viņš pats un Priedītis. Antonovs arī esot norādījis, ka pārējie bankas valdes locekļi neesot informēti par to, ka bankas korespondējošajos kontos naudas līdzekļi ir apgrūtināti, un valdes lēmums par minēto darbību veikšanu neesot pieņemts.
FKTK pārstāvis Brazovskis jautājis Priedītim, kur atrodas konkrētie ķīlas līgumi, uz ko "Krājbankas" prezidents atbildējis, ka tie tikai vienā eksemplārā glabājas tajās bankās, kurās atrodas attiecīgie korespondējošie konti.
Pēc sarunas "Krājbankas" valde secinājusi - ja no bankas naudas līdzekļiem korespondējošajās bankās un vērtspapīru portfeļa "Krājbankas" bilancē atspoguļotās vērtības, kā arī naudas līdzekļiem, kas uzskatāmi par ienākošajiem, atņem naudas apjomu, kādam vajadzētu būt pieejamam "Meinl Bank", "East-West Bank" un "VTG Bank AG", tad konkrētajā brīdī līdzekļu kopējā summa veido apmēram 100 miljonus latu.
Ņemot vērā minēto, "Krājbankas" valde 18.novembrī nolēmusi nekavējoties vērsties prokuratūrā. 21.novembra vakarā FKTK apturēja bankas darbību. Rīgas apgabaltiesa 23.decembrī "Latvijas Krājbanku" pasludināja par maksātnespējīgu.
