Pievienošanās eirozonai Latvijai izmaksās 384 miljonus latu

Vienotai Eiropas valūtai, kamēr eirozonā nebūs iestājusies stabilitāte, atteikusies pievienoties Polija un Bulgārija. Pašā eirozonā valda neziņa par nākotni un jau ilgu laiku runā par iespējamo Grieķijas izdzīšanu no eirozonas. Vieni gan šīs runas uzskata par nejēdzīgām, kamēr citi teic, ka lielākā ES kļūda savulaik bija atļaut Grieķijā ieviest eiro. Tikmēr uz „valūtas naža asmens” balansē arī citas eirozonas valstis, kā, piemēram, Spānija, Kipra, Īrija un citas.

Tikmēr Latvijas politiķi un finansisti kampaņveidīgi sākuši tautu pārliecināt, ka Latvijai viennozīmīgi jātiecas eirozonā iekļūt jau 2014. gada 1. janvārī. Eirofaniem ir gana ko nopūlēties, jo sabiedriskās aptaujas liecina, ka pārliecināti eiro piekritēji ir tikai 15% Latvijas iedzīvotāji. Eirofani aizgūtnēm stāsta, cik rožaina nākotne Latvijai pavērsies, ja mūsu maciņos latu nomainīs eiro. Pie tam, ja tas būtu noticis jau agrāk, mūsu valdībai, piemēram, nevajadzētu tērēties pārņemot „Parex” banku, jo Latvijai kā eirozonas valstij tolaik būtu pieejams Eiropas Centrālās bankas sniegtais likviditātes pabalsts. Un vispār – skeptiķiem jāatgādina, ka vismaz uz slikto pusi nekas mainīties nevarētu, jo jau kopš 2003. gada, kad lats tika piesaistīts eiro, Latvija jau faktiski ir eirozonā.

5. septembra rītā, ieslēdzot Latvijas Radio, varēja dzirdēt, kā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks Uldis Rutkaste klāsta, ka mūsu valstij eiro dos daudz lielāku labumu nekā izdevumus. Latvijas iestāšanās eirozonā, protams, radīs izmaksas, taču tās jau pirmā gada laikā būs samērojamas ar ieguvumiem. Savukārt, pievēršot acis LNT raidījumam „900 sekundes”, ieraudzījām premjeru Valdi Dombrovski, kurš arī aizgūtnēm stāstīja par eiro labumiem.

Simtiem miljonu latu tērēs pārejai uz eiro

Tomēr šis labums arī kaut ko maksā. Valdība aplēsusi, ka eiro ieviešana nākamo divu gadu laikā no budžeta varētu prasīt apmēram 10 miljonus latu, taču nodokļu maksātājiem kopumā šis process izmaksās 384 miljonus latu, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”. Eiro ieviešanas un dalības eirozonā plānotās izmaksas ir:

* 144,2 miljoni latu liela iemaksa Eiropas stabilitātes mehānisma uzturēšanai;

* 230 miljoni latu, lai pieskaņotos jaunajai valūtai, būs jātērē Latvijas uzņēmējiem;

* 3,9 miljoni latu naudas apmaiņas un bezskaidras naudas ieviešanai;

* 3,3 miljoni latu ministriju informācijas sistēmu pielāgošanai un

* 1,4 miljoni latu sabiedrības informēšanas kampaņai.

Tai pašā laikā Latvijas Banka sola, ka līdz ar eiro ieviešanu, Latvijai desmit gadu laikā izdosies ietaupīt 900 miljonus latu, jo lētāka kļūs starptautisko aizņēmumu atdošana.

Ekonomikas eksperti norāda, ka pārtraukt gatavošanos eiro ieviešanai nedrīkst, bet pati iestāšanās eirozonā gan nav obligāta. Tomēr ne visiem ir skaidri ieguvumi, kurus valdība sola līdz ar ES vienotās valūtas ieviešanu.

Valdība joprojām nav spējusi izskaidrot ieguvumus, ko sniegtu dalība eirozonā, saprotamā valodā, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs. LTA biedri saprotot argumentu, ka valstij un citiem debitoriem līdz ar eiro ieviešanu kļūs vieglāk atdot parādus, taču ar to nepietiekot. Danusēvičs atgādina, ka eirozonai kopumā ir lielāki parādi nekā Latvijai un reti kurš uzņēmējs gribēs iestāties kooperācijā, kurai ir lielāki parādi nekā paša uzņēmumam. „Mēs vēlamies, lai mums visu izskaidro un pieņem atbildīgu lēmumu, kas nav balstīts tikai uz atvieglotu parādu atdošanu,” LTA prezidents teica „Neatkarīgajai Rīta Avīzei”.

Danusēvičs arī pievērsa uzmanību eirozonas fenomenam, ka spēcīgākās valstis kļūst spēcīgas, bet vājās un spektrā pa vidu esošās novājinās.

Eiro ieviešanai jāgatavojas, bet vienotā valūta obligāti nav jāievieš

Bijušais premjers un finanšu ministrs Einars Repše uzskata, ka Latvijai noteikti jāturpina pildīt konverģences kritēriji un jāgaida, kad tā tiks uzaicināta iestāties eirozonā. Ja šāds uzaicinājums tiks saņemts, tad gan vajadzētu izvērtēt, vai ES ir spējusi tikt galā ar situāciju, kurā dalībvalstis vieglprātīgi aizņemas un netiek galā ar budžeta deficītiem.

„Lai mēs pārskatītu savu lēmumu, ES būtu jābūt acīmredzami nespējīgai tikt galā ar pašreizējo parādu krīzi, eirozonai jāsāk pamazām brukt kopā un ES jāiestājas paaugstinātai inflācijai ar hiperinflācijas draudiem. Ja iestājas kaut viens no šiem apstākļiem, tad Latvijai ir nopietns pamats pārdomāt savu politiku, tajā skaitā nacionālās valūtas sasaisti ar eiro. Tikmēr jāizpilda konverģences kritēriji, jo pat tad, ja mēs neiestāsimies eirozonā, konverģences kritēriju izpildīšana nāks mums tikai par labu,” saka Repše.

Uz to, ka vajadzētu atstāt iespēju arī atteikties no ES vienotās valūtas ieviešanas, „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” norādīja arī ekonomists Uldis Osis. Tomēr, pieļaujot šādu iespēju, Latvijai gatavoties iestājai eirozonā jāturpina. Viens no iemesliem, kura dēļ Latvija varētu atteikties no iestājas, būtu Eiropas Komisijas līdz šim praktizētā „ne sevišķi korektā” prakse ar Māstrihtas kritēriju piemērošanu kandidātvalstīm.

„Taču pats galvenais ir situācija eirozonā un ES kopumā – kāda tā būs 2013. gadā. Pastāv iespēja, ka situācija var izrādīties vēl sliktāka, nekā tā ir tagad, tad ir jāskatās, vai ir jēga stāties tādā eirozonā. Taču pārtraukt gatavoties iestājai arī nevajadzētu, jo situācija var arī uzlaboties. Ja pārtrauksim gatavoties, bet izrādīsies, ka situācija uzlabojusies, tad neizdarītos darbus nāksies pildīt steigā, bet, kas darīts steigā, var kaitēt mums pašiem,” brīdina eksperts.