MTG no kabeļoperatoriem par katra kanāla retranslāciju gadā cer iekasēt 300-500 tūkstošus latu
Saeimā finiša taisnē nonākuši likuma grozījumi, kuri pieļautu nacionālajiem komerckanāliem prasīt samaksu no kabeļoperatoriem par satura izplatīšanu, kas tagad jāiekļauj piedāvājumā par brīvu, un šo izmaiņu gadījumā Skandināvijas koncerns "MTG Broadcasting AB" (MTG) cer iekasēt 300–500 tūkstošus latu par katru kanālu.
Ja šāda kārtība tiks atbalstīta, tad par TV3 un LNT izplatīšanu no kabeļoperatoriem tiks prasīti desmit santīmu par katru kanālu, aģentūrai BNS sacīja MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.
Pagaidām gan varot pateikt tikai aptuvenu summu, cik naudas kanāli iegūs šādu izmaiņu dēļ.
"Esam jau to teikuši, tie ir, maksimums, desmit santīmu par katru kanālu. Tagad jāgaida galīgā redakcija likumam. Maksas televīziju Latvijā lieto deviņdesmit procentu, tas ir oficiāli, ko mēs redzam no pārskatiem. Ja mēs no katra operatora varam iekasēt gadā vidēji latu par vienu abonentu, uz katru kanālu tie būs 300, 400 līdz 500 tūkstoši latu. Ņemot reāli dzīves praksi, ka tik vienkārši nesokas, jo pēkšņi mākslīgi samazinās abonentu skaits, principā tā ir reāla prakse, ka daļa operatoru neuzrāda pilnu skaitu abonentu, papildus ir ļoti liels pirātisms, ir daudzi mazi tīkli, varētu gadīties, ka šis cipars ir mazāks," komentēja MTG pārstāvis.
Iegūtā nauda tiks novirzīta zaudējumu segšanai un satura veidošanai.
"Mums ir vajadzīgi resursi pirmām kārtām lai mēs segtu zaudējumus, tad arī ir investīcijas lokālajā saturā. Nav tā, ka vienā dienā domājam kļūt par rentablu uzņēmumu, katrā ziņā tas būs pakāpeniski, bet zaudējumu dēļ nevaram bremzēt investīcijas saturā, tad mums būtu līdzīga reitingu tendence, kāda bija LNT. Ja mums ir jauni ieņēmumi, daļa aizies saturam, daļa aizies inflāciju pieaugošām izmaksām, daļa aizies zaudējumu segšanai," teica Ozoliņš.
Iepriekš kabeļoperatoru pārstāvji pieļāva, ka varētu atteikties no šo kanālu izplatīšanas, ja par tiem būs jāmaksā. Taču Ozoliņš atsaucās uz pieredzi Lietuvā, kur operatori papildu izmaksas seguši no savas peļņas, nevis paaugstinājuši maksu skatītājiem.
"Vienmēr pastāv riski, bet redzam Lietuvas pieredzi, kur valsts pieņēma lēmumu atbalstīt satura veidošanu, nevis visu laiku atbalstīt tehnoloģijas, un nav nekādu problēmu. Varbūt bija neliela inflācija arī uz skatītājiem, bet liela daļa šo izmaksu aizgāja tomēr uz operatoru peļņas rēķina, nevis skatītājiem uz cenas pieauguma rēķina," norādīja telekompāniju pārstāvis.
Latvijas Televīzija protestē pret šādām izmaiņām Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, uzsverot, ka šo likuma grozījumu vienīgā jēga un sūtība ir risināt viena privāta komersanta finansiālās un biznesa problēmas uz Latvijas iedzīvotāju rēķina. Savukārt nacionālie komerckanāli uzsver, ka ekonomiskās krīzes dēļ ieņēmumi no reklāmas ir dramatiski samazinājušies, savukārt ārvalstu komerctelevīziju ienākumus nodrošina gan ieņēmumi no reklāmas tirgus, gan kabeļoperatoru samaksa.
Jau ziņots, ka Konkurences padome maijā atļāva MTG pārņemt LNT, taču izvirzīja vairākus nosacījumus, tostarp paturēja tiesības līdz 2017.gada beigām likt apvienošanās dalībniekiem daļu savu aktīvu pārdot. Piesardzība saistīta ar dominējošo stāvokli tirgū, kas izveidojies šā darījuma dēļ.
