Pusgada laikā izstrādās attīstības finanšu institūcijas regulējumu

Finanšu ministrijai (FM) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) līdz nākamā gada martam jāiesniedz valdībā vienotas attīstības finanšu institūcijas detalizēts izveides plāns.

Valdība arī uzdeva EM sadarbībā ar FM sagatavot ziņojumu, kas notiks tuvākā gada laikā ar privatizācijas sertifikātiem.

FM biznesa portālu "Nozare.lv" informēja, ka jautājums par vienotās attīstības finanšu institūcijas kapitāla daļu turētāju atlikts izskatīšanai Ministru kabinetā pēc trīs līdz četrām nedēļām.

Ziņojumā norādīts, ka būtisks priekšnosacījums vienotas attīstības finanšu institūcijas izveides plāna izstrādāšanai ir sekmīga VAS "Latvijas Hipotēku un zemes bankas" ("Hipotēku bankas") pārveides procesa īstenošana, tai skaitā bankas komercdaļas atsavināšana, ko plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Pēc "Hipotēku bankas" komercdaļas aktīvu atsavināšanas tā nākotnē nodarbosies tikai ar valsts atbalsta programmu īstenošanu.

Paredzamais attīstības aktīvu apjoms "Hipotēku bankā" šā gada beigās pēc komercdaļu atsavināšanas būs 309,864 miljoni latu, tai skaitā būs kredītportfelis 217,766 miljonu latu apmērā.

Pēc komercdaļas aktīvu atsavināšanas procesa beigām "Hipotēku bankas" darbību plānots optimizēt. Tiks optimizēta organizatoriskā sistēma un darbības procesi, informācijas tehnoloģiju sistēmas un infrastruktūra, kā arī filiāļu tīkls, saglabājot piecus līdz deviņus klientu apkalpošanas centrus un attālināto komunikāciju kanālu - internetbanku.

Tiks samazināts nodarbināto skaits. Ziņojumā nav norādīts, cik daudz bankā strādājošo plānots atbrīvot no darba kredītiestādes optimizācijas gaitā, taču "Hipotēku bankā" biznesa portālu "Nozare.lv" iepriekš informēja, ka restrukturizācijas gaitā līdz 2014.gadam darbu varētu zaudēt līdz pat 400 darbinieku. Patlaban bankā strādā aptuveni 600 cilvēku.

"Hipotēku banka" pēc komercdaļas aktīvu atsavināšanas nodrošinās atbalsta programmu īstenošanu. "Hipotēku banka" turpinās sniegt atbalstu saņēmējiem tieši un arī attīstīs netiešo finansēšanu, līdzfinansējot vai sniedzot bankas garantijas komercbanku aizdevumiem atbalsta saņēmēju grupām. Tādējādi tiks nodrošināta finansējuma pieejamība plašākam atbalsta saņēmēju lokam.

Jaunizveidotajai institūcijai netiks atļauts piesaistīt privātpersonu depozītus, kā arī tieši kreditēt klientus, izņemot jau iepriekš apstiprinātajās mērķa programmās vai gadījumos, kad aizdevumu izsniegšana ir saistīta ar produktiem, kas netiek piedāvāti komercbanku sektorā, ir atkarīga no īpaši specifiskām zināšanām, ko nespēj nodrošināt komercbanku sektors, vai arī paredz paaugstināta riska pakāpi, kuru dēļ komercbankas nav ieinteresētas tos piedāvāt.

Iespējamais attīstības finanšu institūcijas darbības profils un izmaksu analīze norāda, ka veidojamajai institūcijas organizācijai nav nepieciešama kredītiestādes licence, teikts ziņojumā.

Ekonomikas ministrijai līdz šā gada beigām būs jāsagatavo novērtējums par pastāvošajām tirgus nepilnībām finansējuma pieejamības jomā, tai skaitā novērtējot, kādi finanšu instrumenti un kādā apmērā īstenojami.

Iecerēts, ka attīstības finanšu institūcijai būs jānodrošina efektīvs atbalsta sniegšanas mehānisms finanšu instrumentu veidā pilnam uzņēmuma darbības ciklam atbilstoši tirgus nepilnībām.

Patlaban Latvijā ir četras institūcijas, kas sniedz valsts atbalstu finanšu instrumentu veidā: "Hipotēku banka", SIA "Latvijas Garantiju aģentūra", SIA "Vides investīciju fonds" un AS "Lauku attīstības fonds".

Dokumentā norādīts, ka būtiskas priekšrocības ir esošo četru institūciju vienpakāpes apvienošanai. Savukārt gadījumā, ja attīstības institūcija tiktu veikta divos soļos, sākotnēji tiktu veidots attīstības finanšu institūcijas koncerns un nākamajā solī lemts par vienotas kapitālsabiedrības izveidi.

Pastāv dažādi iespējamie risinājumi attīstības finanšu institūcijas koncerna vadošā uzņēmuma izveidei: jauna attīstības finanšu institūcijas vadības uzņēmuma izveide, "Hipotēku banka" kā vadošais uzņēmumu, cita apvienojamā institūcija kā vadošais uzņēmums.

Priekšlikumi attīstības finanšu institūciju apvienošanas modelim tiks iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā, izanalizējot juridiskos, ekonomiskos un lietderības aspektus institūciju apvienošanai.

Paredzams, ka attīstības finanšu institūcija varētu darboties vairākos virzienos saskaņā ar Nacionālajā attīstības plānā definētajām prioritātēm: biznesa sācēji, atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai, atbalsts inovatīvu, tehnoloģiski ietilpīgu un augstas pievienotās vērtības produktu izstrādei un ieviešanai ražošanā, atbalsts starptautiskajā tirgū konkurētspējīgu preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai, atbalsts lauksaimniecībai un lauku teritoriju attīstībai, atbalsts vides aizsardzības un energoefektivitātes veicināšanai, atbalsts reģionālās attīstības veicināšanai un publiskās infrastruktūras uzlabošanai. Papildu tam 2014.-2020.gadu periodā paredzēts turpināt diskusijas par attīstības finanšu institūcijas publiskā sektora infrastruktūras atbalsta instrumentiem, kas ietver enerģētikas, energoefektivitātes un reģionālās attīstības pasākumus. Šis darbības virziens gan varētu būt tikai papildinošs.

Kā viena no attīstības finanšu institūcijas funkcijām jāparedz tādu instrumentu izveides veicināšanu, kuros var tikt ieguldīti pensiju fondu līdzekļi, teikts ziņojumā.

LETA