Pētnieki: novērošanas kameras drīzumā "zinās", ko cilvēki grasās darīt
Patlaban tirgū ir pieejama programmatūra, kas novērošanas kameru attēlos un uztvertā skaņā var pamanīt, ka notiek kautiņš, sākas panika vai atskan šāvieni, un brīdināt kameru operatorus pārbaudīt notiekošo.
Auto un tehnoloģijas

Pētnieki: novērošanas kameras drīzumā "zinās", ko cilvēki grasās darīt

Jauns.lv

Novērošanas kameru sistēmas drīzumā prognozēs, ko cilvēki grasās darīt, un cels trauksmi, ja gaidāmā rīcība ir bīstama vai krimināla, raksta informācijas tehnoloģiju portāls "News.com", atsaucoties uz ASV "Carnegie Mellon" universitātē veiktiem pētījumiem.

Universitātes IT un attēlu analīzes speciālisti ar ASV armijas atbalstu izstrādā un uzlabo tehnoloģijas, kas analizē novērošanas kameru attēlus, lai pamanītu bīstamas vai kriminālas darbības. Programmatūra ir domāta, lai daļēji vai pilnībā aizstātu apsardzes personālu, kas, stundām sēžot pie liela novērošanas kameru attēlu skaita, var zaudēt modrību. Tas parasti gadās, jo attēlos stundām nekas īpašs nenotiek - brauc mašīnas, iet cilvēki, rādās nemainīgs iekšpagalma attēls u.tml.

Pētnieku Alessandro Oltramari un Kristiāna Lebijēra uzdevums ir attīstīt programmatūru, kas var saprast kustīgos attēlos notiekošo tikpat labi kā cilvēks, raksta "News.com". Tomēr abi pētnieki sarunā ar portālu teica, ka nākamais mērķis ir attīstīt sistēmas (kameras un programmatūru), kas spēj saredzēt "nākamo soli" jebkādā situācijā.

Pētnieki cer savā turpmākajā darbā iekļaut atziņas un formulas no pētniecības nozares, kas saistīta ar statistiku un matemātiku, ko sauc par "aktivitāšu prognozēšanu". Ar tās metodēm cenšas aprēķināt varbūtējus cilvēku kustības un darbības virzienus. Ar šīs nozares pētīšanu nodarbojas "Carnegie Mellon" doktorants Kris Kitani, raksta "News.com".

Jau patlaban tirgū ir pieejama programmatūra, kas novērošanas kameru attēlos un uztvertā skaņā var pamanīt, ka notiek kautiņš, sākas panika vai atskan šāvieni, un brīdināt kameru operatorus pārbaudīt notiekošo. Savukārt "darbības prognozējoša" sistēma pamanītu, piemēram, dzērāja streipuļošanu, kas varētu beigties ar nokrišanu no dzelzceļa perona vai iekulšanos dzīvā automašīnu satiksmē uz ielas, arī paredzēt, ka trijotne, kas seko vientuļam gājējam, nav nejauši citi gājēji, bet huligāni vai laupītāji, kas grasās uzbrukt.

"News.com" raksta, ka "Carnegie Mellon" pētnieki savā darbā arī iekļauj panākumus tā sauktās "mašīnu redzes" nozarē, kur spēļu konsolei "Microsoft Xbox 360" ir jau attīstīta un komerciāli pārdota ierīce "Kinect" ar kameru, kas atpazīst cilvēka žestus. Pagaidām ar to var piedalīties datorspēlēs, nelietojot peli vai kontrolieri, bet ar roku un kāju žestiem (atrodoties kameras redzeslokā un "Kinect" sistēmu nedaudz "apmācot") kara spēlē vicināt ieročus vai spārdīt bumbu futbola spēlē.

"News.com" raksta, ka abi universitātes pētnieki sava darba rezultātus nesen prezentējuši kādā īpašā ar drošības jautājumiem saistītā konferencē ASV, kur iekļūt varēja tikai personas, ar ASV augstākas slepenības pielaidi. Tomēr portāls piedāvā saiti uz konferencē nolasīto publikāciju "Using Ontologies in a Cognitive-Grounded System: Automatic Action Recognition in Video Surveillance", kurā nav nekādu melnu plankumu vai slepenības atzīmju.

LETA/Foto: Tālis Eipurs/LETA