Līdz 2020.gadam vidējā elektrības cena varētu pieaugt par 63%
Pastāvot līdzšinējai elektroenerģijas ražošanas atbalsta politikai, laika posmā līdz 2020.gadam vidējā elektroenerģijas cena Latvijā varētu pieaugt par 63%, tai skaitā mājsaimniecībām par 53% un lieliem ražojošiem uzņēmumiem - par 73%, pie šāda secinājuma nonākusi Ekonomikas ministrija (EM).
Ņemot vērā, ka vēsturiski īstenotās politikas rezultātā tuvākajos gados sagaidāms būtisks elektroenerģijas kopējās cenas kāpums, ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par cenu pieauguma riskiem un to ierobežošanu. Patlaban tas tiek saskaņots ar citām iesaistītajām pusēm.
Ziņojuma nolūks ir informēt valdību un rosināt nekavējoties izstrādāt risinājumu cenu pieauguma mazināšanai, sadarbojoties vairākām ministrijām.
EM norāda, ka nākotnē visbūtiskāko daļu elektroenerģijas kopējās cenas struktūrā aizņems obligātā iepirkuma kvotu maksājumi, kurus patlaban proporcionāli maksā gan mājsaimniecības, gan mazie un vidējie uzņēmumi, gan lielie energoietilpīgie ražotāji. Obligātajā iepirkumā iepirktās elektroenerģijas cenas ir atkarīgas no izmantotā energoresursa veida, uzstādītās jaudas, stacijas nostrādāto stundu skaita, kā arī dabasgāzes tirdzniecības cenas.
Ministrija norāda, ka, piemēram, gāzes cenas pieauguma dēļ nākamā gada 1.aprīlī obligātā iepirkuma komponente (OIK) palielināsies līdz 1,93 santīmiem par katru kilovatstundu (kWh). Šogad OIK ir 1,23 santīmi par kWh.
Biznesa portāla "Nozare.lv" rīcībā esošā dokumenta versija pirms saskaņošanas ar iesaistītajām pusēm liecina, ka, ņemot vērā elektrības vairumtirdzniecības cenas, sistēmas pakalpojumu maksas, OIK prognozes, vidējais elektrības cenas pieaugums 2015.gadā pret 2012.gadu tika lēsts 30% apmērā. Sākotnējā ziņojuma versijā vidējās cenas pieaugums 2020.gadā tika vērtēts zemāks - 50% apmērā.
Tika arī prognozēts, ka 2015.gadā pret 2012.gadu OIK pieaug 2,3 reizes, bet 2020.gadā - 3,6 reizes, sasniedzot 4,5 santīmus par kWh. Sistēmas pakalpojumu maksai tika prognozēts pakāpenisks pieaugums, būtiskākās izmaiņas paredzot 2014.gadā, kad tā varētu pieaugt par aptuveni 10%, un 2017. un 2019.gadā, kad pieaugums varētu būt vidēji par 5%.
Saskaņā ar EM prognozē, sagaidāms, ka 2019.gadā OIK veidos 4,7 santīmus par kWh, bet pēc tam pakāpeniski samazināsies.
Dokumentā vēstīts, ka, ieviešot visas patlaban obligātajā iepirkumā izdotās atļaujas, saistības pret elektroenerģijas ražotājiem laika posmam līdz 2033.gadam sasniedz 12,5 miljardus latu. Tomēr pieņemot, ka ne visi projekti tiks realizēti, kopējās saistības varētu būt mazākas - aptuveni 7,2 miljardi latu. Papildus izmaksas radīs arī garantētā maksa par jaudu, kas provizoriski no 2014.gada 15 gadu periodam sastāda 54 miljonus latu.
Ziņojuma projektā tika norādīts, ka pārvades sistēmas tarifs varētu pieaugt, ja neizdosies piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu lielajiem projektiem, piemēram, "Kurzemes loka" 3.posmam un Latvijas-Igaunijas trešajam starpsavienojumam. Pārvades tarifu nākotnē ietekmēs arī patlaban Jelgavā topošā 23 megavatu biomasas koģenerācijas stacija, kas ieguvusi tiesības saņemt garantēto maksu par uzstādīto elektrisko jaudu. Šī maksa tiek iekļauta pārvades tarifos, līdz ar to stacija, pēc provizoriskām aplēsēm, veidos 7% no lietotāju pārvades gala tarifa. Sagaidāms, ka ik gadu 15 gadu garumā AS "Augstsprieguma tīkls" par jaudu maksās 3,6 miljonus latu.
Savukārt sadales tīklos investīcijas būs nepieciešamas, lai uzlabotu piegādes kvalitāti, kā arī rekonstrukcijas darbiem. Ziņojumā tiek atzīts, ka viena no iespējām iegūt līdzekļus sadales tīkla darbības uzlabošanai būtu tarifa paaugstināšana, taču, paaugstinot to līdz nepieciešamo ieņēmumu apjomam, rastos būtisks izmaksu pieaugums visiem lietotājiem. Turklāt tas nerisinātu problēmas, kad izmaksas rada nevajadzīgi pieslēgumi objektos, kas elektroenerģiju nepatērē. Tāpēc par piemērotu risinājumu tiek uzskatīta abonēšanas maksas ieviešana mājsaimniecības lietotājiem, kā rezultātā samazinātos to klientu skaits, kas praktiski nepatērē elektroenerģiju. Maksas lielums būtu atkarīgs no pieslēguma jaudas.
EM ziņojumā norāda, ka, vērtējot cenu pieaugumu, it īpaši OIK izmaksu pieauguma rezultātā, pastāv risks, ka tas tuvākos gados augs straujāk nekā citās ES valstīs, padarot rūpniecību nekonkurētspējīgu. Savukārt mājsaimniecību sektorā, lai gan elektroenerģijas tarifs ir zems, šo maksājumu īpatsvars budžetā ir liels, radot enerģētiskās nabadzības draudus.
Komentējot Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izteiktos iebildumus, ka dokuments neparedz skaidru rīcības plānu OIK atlaižu mehānisma ieviešanai lielajiem elektroenerģijas patērētājiem Latvijā un ka nav ņemti vērā auditorkompānijas "KPMG" pētījuma secinājumi, EM atzīst: lielo uzņēmumu maksājumu struktūrā elektroenerģijas izmaksas ieņem būtisku daļu, tādēļ ir saprotami, ka šiem uzņēmumiem ir steidzami nepieciešams risinājums.
"Nevienam nav noslēpums, ka elektroenerģijas cenām ir tendence palielināties visā pasaulē. Taču Latvijas gadījumā elektrības cenu palielinājuma riski ir nesamērīgi, ko nosaka elektrības izmaksu sasaiste ar gāzes cenu, par ko maksā ikviens elektrības patērētājs Latvijā. Mūsu valstī gandrīz trešdaļa elektroenerģijas tiek saražota gāzes koģenerācijā, un tās atbalstam jau patlaban patērētāji maksā klāt gandrīz vienu santīmu pie elektroenerģijas tirgus cenas. Arī atbalsta formula daudziem "zaļās enerģijas" ražotājiem ir saistīta ar gāzes cenu," komentē ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
EM vērtē, ka problēmai nav vienkāršu risinājumu. EM augstu vērtējot asociācijas pasūtīto pētījumu, kuru veica "KPMG" un kurā sniegta detalizēta problēmas analīze. Pētījums rekomendē pārdalīt OIK maksājumus atkarībā no pieslēguma grupas, ņemot vērā sprieguma līmeni. Ja vienai grupai OIK maksājumus samazina, tad citai tie būtu jāpalielina, un "KPMG" ierosinātajā risinājumā tie būtu mazie un vidējie uzņēmumi, slimnīcas, pārtikas pārstrādes uzņēmumi, viesnīcas u.c. Turklāt OIK maksājumu slogs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu atkarīgs no tā, vai arī mājsaimniecībām tiktu uzlikts papildu OIK maksājumu slogs, taču šādā gadījumā valstī aizvien saasinātos tā saucamās "enerģētiskās nabadzības" problēma.
Ministrija uzskata, ka problēma ir jārisina plašāk, kā primāro izvirzot nevis OIK maksājumu pārdali, bet gan OIK maksājumu samazināšanu kopumā, vienlaikus domājot par atbalsta sniegšanu maznodrošinātākajiem elektroenerģijas patērētājiem.
Ziņojuma projektā aprakstīti vairāki iespējamās rīcības varianti, tai skaitā atbalsta līmeņa pārskatīšana, formulu pārskatīšana, mazinot dabasgāzes cenas ietekmi, garantētā obligātā iepirkuma aizstāšana ar garantēto maksu par jaudu, iespēja labprātīgi atteikties no obligātā iepirkuma tiesībām, saņemot kompensāciju. Secināts, ka Latvijā varētu izmantot Austrijas modeli, pārdalot OIK starp lietotāju grupām. Vienlaikus tiktu veikti arī OIK mazināšanas pasākumi. Piemērojot Austrijas modeli, tiktu iegūtas 12 grupas. Daļai no tām izmaksas tiktu pazeminātas, daļai - palielinātas.
EM piedāvājusi informatīvo ziņojumu izskatīt valdībā steidzamības kārtībā, attiecīgi uzdodot EM sadarbībā ar Finanšu, Tieslietu un Labklājības ministriju līdz 2013.gada 1.martam izstrādāt un iesniegt Ministru kabineta Rīcības plānu elektroenerģijas cenu pieauguma risku mazināšanai.
LETA/Foto: Lita Krone/LETA
