Satraucoša ziņa: autoražotāji mūs nekaunīgi krāpj
Ne vienmēr tas, kas rakstīts ar krītu uz dēļa žogā, patiesībā aiz žoga arī atrodams. Visbiežak jau ne. Taču dažiem uzrakstiem mēs dīvainā kārtā turpinām ticēt.
Vairākos ārvalstu autotematikas medijos izskanējusi ziņa, ka pilnīgi iespējams, ka autoražotāji mūs krāpj, acīs skatīdamies. Turklāt aizdomas izteikuši nevis autobraucēji vai neatkarīgi auto eksperti, bet visnotaļ vērā ņemama institūcija – Eiropas komisija.
Pēc Eiropas komisijas pārstāvju domām, moderno automobiļu īpaši zemais degvielas patēriņa un kaitīgo izmešu vidējais rādītājs tiek panākts ar dažādiem autoražotāju stiķiem un niķiem, uz kuriem mēs, naivie pircēji, uzķeramies.
Vispirms jau tas fakts, ka testa braucieni tiekot veikti ar īpaši izstrādātām riepām ar super zemu saķeres koeficientu, kas ļauj manāmi uzlabot degvielas patēriņa un kaitīgo izmešu statistiku. Savukārt tirdzniecībā automobiļi nonāk ar citām riepām, kas nu nekādi nespēj uzrādīt tikpat labus rezultātus.
Vēl testa braucieni tiek veikti pa ceļiem, kurus klāj speciāls asfalta segums, kas pamatīgi atšķiras no ikdienas asfaltēto ceļu seguma. Protams, te runājam par vidēji statistiskiem Eiropas ceļiem. Mūsu braukšanas apstākļi ir tik attālināti no testa režīma, ka par to vispār nebūtu vērts runāt.
Pēc Eiropas komisijas rīcībā esošajiem datiem, kopš 2002. gada CO izmeši vidēji bijuši 26,8 grami uz kilometru. Un 9,1 grams uz kilometru norakstāms tieši uz šādu “veiklo” testa režīmu rēķina. Ja tā ir taisnība, tad katrs Eiropas autobraucējs vidēji gadā tērējis degvielas iegādei par 67,5 eiro vairāk, nekā tika apsolīts ražotāju dokumentācijā.
Pašlaik Eiropas komisija strādājot pie jauniem automobiļu testa normatīviem, kas pasargātu no iespējamām viltībām. Vai no tā iegūs autobraucējs, ir liels jautājums, jo, visticamāk, autoražotājs to kompensēs ar jūtamu automobiļu cenas pieaugumu.
