Asociācijas vadītājs: telekomunikācijās esam gan izcilnieki, gan jūtam "digitālo plaisu"

"Latvijā ir ļoti labi interneta un mobilā interneta ātrumi uz pasaules fona. Tas tādēļ, ka straujāk pārņēmām jaunākās tehnoloģijas, jo vecākās sakaru tehnoloģijas, kādas vēl lieto citās valstīs, šeit nebija," sacīja Lelis.

Vienlaikus LTA vadītājs norādīja, ka mobilā un bezvadu interneta pārklājums vietām ir nepilnīgs, īpaši Latgalē, un ka pagaidām trūkst interneta satura latviešu valodā, kas spētu piesaistīt vairāk lietotāju.

"Lauku interneta pieejamību jau esam sākuši risināt ar lauku platjoslas projektu, kuru izpilda Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), ceļot jaunus piekļuves punktus lauku teritorijās," norādīja Lelis.

Tomēr, arī uzlabojot pārklājumu un datu pārraides ātrumu, ir jāpalielina saturs latviešu valodā, lai internetu lietotu plašākas sabiedrības aprindas, ne tikai IT prasmīgi jaunieši, kas labi komunicē angļu valodā, vai citas paaudzes, kurām visvieglāk lietot interneta saturu krievu valodā, jo latviski tā ir nedaudz, Lelis skaidroja.

Interesants saturs latviešu valodā vairotu kopējo mobilā un bezvadu interneta lietotāju skaitu, arī tad, ja vairums šādu pakalpojumu lietotāju tos pirktu par fiksētu cenu un intensīvāka darbošanās internetā neradītu lielākus ienākumus no tarificēto minūšu daudzuma.

LTA izpilddirektors arī kritiski izteicās par tā sauktajiem e-pakalpojumiem, kurus varot izmantot dažādu lietu kārtošanai ar valsti un pašvaldībām. Lai gan e-pakalpojumu skaits ir pieaudzis un iekustējusies e-paraksta lietošana, ir nepieciešams sameklēt un novērst robus elektronisko dokumentu apritē, kur lietotājam ir pēkšņi jāizdrukā papīra dokuments un tas jānes pie notāra.

Kā ziņots, rīt paredzēta deviņu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vadītāju tikšanās pasākumā "Ziemeļu nākotnes forums" (Northern Future Forum), kur viena no galvenajām tēmām būs tā sauktā digitāla plaisa jeb nevienāda modernu telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju (IT) pieejamība dažādām sabiedrības grupām.