Jaunie pētnieki rosina nodrošināt iespēju skolā norēķināties ar bezskaidru naudu

Šāds pakalpojums dotu iespēju ērti pārskatīt resursu plūsmu un palielināt skolēnu fizisko drošību, domā jaunie pētnieki.

Šis ir viens no risinājumiem, ko finanšu lietpratības veicināšanai piedāvā studenti, kas veikuši pētījumu par šo jomu.

Cits ierosinājums ir mācīt skolās finanšu lietpratību, pasniedzot informāciju ar mājsaimniecības cikliem saistītā veidā un caur praktiskiem uzdevumiem. Jaunieši darbosies kā "vēstnieki", nesot iegūtās zināšanas mājās, domā pētījuma autori.

Studenti sagatavojuši arī vairākas rekomendācijas finanšu institūcijām. Jaunieši piedāvā nodrošināt iespēju veidot uzkrājumus, kas sakrīt ar mājsaimniecības cikla norisēm, piemēram, uzkrājumu 1.septembrim. Jaunieši rosina arī mazināt mikrokredītu ietekmi tirgū, lai novērstu nevēlamu tērēšanas paradumu veidošanos sabiedrībā.

Tiek rosināts palielināt banku darbības caurskatāmību, skaidrot banku sociālo atbildību klientu priekšā. Pētījumā secināts: kaut arī mājsaimniecības dalībnieki augsti vērtē bankas kā finanšu institūcijas, vienlaikus augstais finanšu institūciju vērtējums ir iemesls, kādēļ viņi nespēj saskatīt abpusēju izdevīgumu sadarbībai un vairās izmantot to pakalpojumus. Banku ekspertīzei kopumā ne vienmēr uzticas, jo banku mērķis ir peļņa, kamēr uzticas radiem, paziņām, kas strādā finanšu iestādēs.

Skolēni mudina veicināt dziļāku darba devēju iesaisti darba ņēmēju sociālās situācijas uzlabošanā, piedāvāt tādus pakalpojumus kā veselības apdrošināšana, uzkrājums darbspējas vecuma beigām, kredīta apdrošināšanu, kuru iemaksas veiktu darba devējs, šim mērķim ieturot nelielu daļu darbinieku atalgojuma.

Sagatavoti arī vairāki ieteikumi vecākiem. Viens no tiem ir praktizēt regulāru normētas kabatas naudas izsniegšanu bērniem, īpaši studenti iesaka kabatas naudu izsniegt, to pārskaitot uz bankas kontu, bezskaidras naudas veidā. Ja nauda nav redzama, mazāk tiek izjusta vēlme to "taupīgi iztērēt" vai "investēt" lietās un to ir vieglāk uzkrāt, secināts pētījumā.

Studenti rekomendē kritiski izvērtēt līdzfinansējumu jauniešu izglītībā un bērnu ārpusskolas aktivitātēs, kas patlaban veido "neapspriežamos izdevumus", iesaistoties piedāvātās izglītības kvalitātes vērtēšanā.

Tiek rosināts arī mācīt bērniem pārzināt mājsaimniecības finanses. Kritiska mājsaimniecības budžeta izvērtējuma trūkums ir izteiktāks turīgākās ģimenēs, kamēr ģimenes ar mazākiem finanšu līdzekļiem biežāk mēdz mācīt bērniem un jauniešiem par naudas un ieguvumu praktisko vērtību, piemēram, liekot naudu papildus aktivitātēm "nopelnīt", rosinot kaut ko veikt mājsaimniecības labā. Studenti aicina arī pārspriest ar bērniem mājsaimniecības resursu plūsmu, minot konkrētus skaitļus, kas dod iespēju bērniem salīdzināt sev pieejamo budžetu uz kopējā mājsaimniecības fona.

Pētījuma laikā pērn no oktobra līdz decembrim Latvijas Universitātes Kultūras un sociālās antropoloģijas studiju programmas studenti veica līdzdalīgos novērojumus astoņās Latvijas ģimenēs, kopumā veicot 29 intervijas un iesaistot 38 dalībniekus. Tika pētītas mājsaimniecības, kurās dzīvo vidusskolas vecuma jaunieši.

Pētījuma vadītāja - docente Aivita Putniņa un lektore Ilze Birzniece.

Turpmāk plānots veikt arī kvantitatīvu pētījumu.

Pētījuma gaitā atklājušies vairāki paradoksi attiecībā uz to, kā mājsaimniecību locekļi pieņem lēmumus saistībā ar mājsaimniecības budžeta plānošanu. Par optimālu saimniekošanas veidu pētījuma dalībnieki atzīst "nulles budžetu", kas vērsts uz izdevumu un ienākuma cikla līdzsvarošanu un iepriekšējā cikla atkārtošanu, taču vienlaikus pētījuma dalībnieki ilgojas pēc dzīves apstākļu uzlabošanās.

Pretēji tirgus ekonomikas loģikai, mājsaimniecībās tiek atzīta materiālu lietu uzkrājumu veidošana, ieguldot līdzekļus mantā, nevis veidojot noguldījumus bankās, piemēram, ģimene it kā jūtas nedroša no finanšu stabilitātes viedokļa, tai pat laikā iegādājas motociklu. Vai arī citā gadījumā labāk nopērk vēl vienu veļas mašīnu, ja nu viena salūzt, ar pētījuma secinājumiem šodien iepazīstināja studenti.

LETA