Grib aizliegt alkohola tirdzniecību benzīntankos; degvielas tirgotāji draud tiesāties
Saeimas deputātu vēlme aizliegt atsevišķu preču, tostarp alkohola, tirdzniecību veikalos, kas atrodas pie degvielas uzpildes stacijām (DUS), var iznīcināt mazāko vietējo degvielas tirgotāju biznesu un var skart vairāk nekā 400 DUS ar nacionālo kapitālu, norāda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.
Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā un darba grupās tiek izskatīti priekšlikumi likumprojektiem "Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā" un "Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu"". Kā vieni no priekšlikumiem ir dažādi alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu pieejamības ierobežojumi, tostarp tirdzniecības aizliegums veikalos, kas atrodas blakus DUS.
Jau līdz šim uz veikaliem pie DUS attiecās vispārējais ierobežojums par aizliegumu tirgot alkoholiskos dzērienus, ja veikala telpu platība ir mazāka par 20 kvadrātmetriem. Taču šobrīd ir priekšlikumi vispār aizliegt alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirgošanu veikalos pie DUS.
Stirāns retoriski jautā: "Kāpēc pret vienu konkrētu tirdzniecības nozari tiek vērsta šāda nelabvēlīga attieksme?" Tā faktiski esot biznesa iznīcināšana. Ja lielākajiem tirgotājiem no tā bizness neapstāsies, tad Latvijas nacionālajiem uzņēmumiem, kuri ir pārstāvēti galvenokārt ārpus Rīgas, šis sitiens "var būt nāvējošs", uzsver eksperts.
Patlaban Latvijā ir izsniegtas licences 609 DUS, un no tiem trīs lielākajiem starptautiskajiem degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumiem ir aptuveni 200 DUS. Tas nozīmē, ka vairāk nekā 400 DUS pieder Latvijas uzņēmējiem.
Stirāns skaidro, ka degvielas mazumtirdzniecība ir ar zemu rentabilitāti - vidēji 1%. Vidējiem un mazajiem uzņēmumiem rentabilitāte ir vēl zemāka. Saeimas komisijas darba grupās degvielas tirgotāju nozari aicina atteikties no alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirgošanas, jo tā it kā esot ļoti nenozīmīga daļa no veikalu ienākumiem. Taču tā nav taisnība, uzsver Stirāns. Vidēja lieluma DUS, kas atrodas ārpus Rīgas, degviela no DUS kopējā ienākuma ienes tikai 34% - aptuveni trešo daļu. Alkohols un tabaka veido apmēram 20% no ienākumiem - tā ir piektā daļa no kopējās tirdzniecības.
"Tā ir biznesa iznīcināšana, pat ne ierobežošana! Gadījumā, ja šādi tirdzniecības ierobežojumi tiks pieņemti, degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumi būs spiesti vērsties Satversmes tiesā," informē asociācijas vadītājs.
Šā brīža tiesiskais regulējums komersantiem, kas līdz šim ir veikuši investīcijas veikalu izbūvē un varējuši saņemt alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirdzniecības licenci, ir radījis tiesisko paļāvību, ka arī turpmāk šie komersanti varēs turpināt šādu preču tirdzniecību. Tādējādi, īstenojot minētos priekšlikumus, tiktu ierobežota komersantu tiesiskā paļāvība.
DUS komersanti atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar citiem komersantiem, kuriem ir izsniegta licence alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu tirdzniecībai. Tomēr, īstenojot šos priekšlikumus, tiktu pieļauta atšķirīga attieksme attiecībā pret šiem komersantiem. Šāds precedents turpmāk var radīt apstākļus vēl citādiem komersantu dalījumiem.
Turklāt esot jāņem vērā arī tas, ka daudzviet reģionos šādi veikali pie DUS ir vienīgās vietas, kur var iegādāties dažādas ikdienā nepieciešamās preces un pakalpojumus. Tāda situācija ir, piemēram, Priekules novada Kalētu pagastā, Madonas novada Cesvainē un Aronas pagastā, Kandavas novada Zemītē, Kuldīgas novada Laidos, Limbažu novada Ozolainē un citviet Latvijā.
Valsts galvenais un neatliekamais uzdevums būtu mainīt Latvijas iedzīvotāju veselībai kaitīgo un atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumus, uzskata eksperts. Cilvēki tā vienkārši neatmetīšot smēķēšanu un alkohola lietošanu tikai tāpēc, ka tiks aizvērta legālā tirdzniecības vieta. Tie meklēs citus veidus, kā to iegādāties, tostarp pāries arī uz nelegālo tirgu. "Nav jāpierāda, ka legālo tirdzniecības vietu ierobežošana palielina kontrabandu ar visām no tā izrietošajām sekām, tostarp tirdzniecības nostumšanu pagrīdē," uzsver Stirāns.
Grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā trešajam lasījumam skatīs Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē 14.maijā un tos plāno pieņemt Saeimā līdz maija beigām. Savukārt grozījumus likumā "Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu" plāno virzīt Saeimā uz nākamajiem lasījumiem vēlāk.
