Jau desās apēsts lops oficiāli vēl skaitās dzīvs. VIDEO
Zemkopības ministrijas veiktais audits Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) atklājis kuriozu faktu – nokauts, desās pārstrādāts un, iespējams, jau apēsts mājlops oficiālos reģistros var skaitīties kā dzīvnieks, kurš joprojām ganās zaļoksnās ganībās.
Tik absurdu ainu provocē iztēloties nupat atklātie robi dzīvnieku uzskaitē. Gada sākumā piedzīvotajam gaļas aprites skandālam arī Latvijā sekoja plašākas pārbaudes par gaļas izcelsmes kontroli. Pagājušajā nedēļā pabeigtais Zemkopības ministrijas audits PVD apliecina - ir lietas, kas steidzami jāmaina, lai nebūtu iemesls šaubīties par to, kas tad īsti tiek pārstrādāts desās, vēsta LTV raidījums „De Facto”.
Gaļas pārstrādes uzņēmums „Forevers” ziņojumā Zemkopības ministrijai norādījis, ka tas ilgākā laika periodā pārbaudīja Lauksaimniecības datu centrā (LDC) esošos datus par pārstrādē saņemtajiem 129 liellopiem. Un LDC ieraksti bija pārsteidzoši, jo izrādījās, ka 86 no lopiem aizvien vēl bija dzīvi.
Normatīvi prasa par kaušanu paziņot divu dienu laikā. To, ka kautuvēs, īpaši nelielajās, šis termiņš netiek ievērots, uzraugošās institūcijas it kā neesot zinājušas. Bet LDC apliecina – ziņas par dzīvnieku nokaušanu parādās ar kavēšanos. Vidēji tās ir piecas dienas, bet atsevišķos gadījumos kautuves mēdz par dzīvnieku kaušanu paziņot pat pēc trim nedēļām. Un tas ir iemesls, kādēļ dzīvnieks fiziski atrodas jau desās, bet juridiski – aizvien vēl aplokā.
PVD Pārtikas uzraudzības departamenta pārstāve Ilze Plīkša „De Facto” pieļāva, ka lēnajā datu ievadē vainojams arī lēnais internets laukos, esot pat tādi gadījumi, kad atbildīgie par datu ievadīšanu iet uz ciema bibliotēku, lai izmantotu tās interneta pieslēgumu, bet kavēšanos radot arī „cilvēciskais faktors”.
Kavēšanās ar attiecīgu datu ievadīšanu patiesībā nozīmē arī risku kvalitātes garantijām. Jo, piemēram, desu cehs, kas gaļu jau saņēmis, nevar būt līdz galam pārliecināts ne par veterinārā eksperta slēdzienu kaušanas brīdī, ne par to, kas tad īsti ir saņemts. Tagad Zemkopības ministrijas veiktais audits PVD apliecinājis, ka gaļas ceļa izsekojamība starp kautuvi un pārstrādi patiešām mēdz pārtrūkt.
„Šajā pārtikas ķēdes informācijā nevar būt pārrāvumi. Informācija iet kopā ar dzīvnieku, arī ar liemeni. Var pateikt, kur viņš ir, ko viņš dara, tas ir saistīts arī ar infekciju slimību kontroli, un tas ir svarīgi, ka šī informācija par dzīvnieku nepārtrūkst,” uzsver Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktore Zanda Matuzale.
Šobrīd tiek steigta likuma labošana, lai panāktu, ka dzīvnieks nav dzīvs un kauts vienlaikus. Grozījumiem būtu jāparedz, ka dati ne tikai jāievada 48 stundu laikā pēc dzīvnieka nokaušanas, bet arī neviens liemenis nedrīkst atstāt kautuvi, pirms informācija par dzīvnieka nokaušanu ievadīta datu bāzē.
