Humpalu ceļš līdz mūsu skapim. Kā darbojas lietoto apģērbu bizness?

2012. gadā Latvijā importēti 12 180 260 kilogramu lietoto apģērbu, bet tālāk eksportēti 6 741 823 kilogrami, raksta „Latvijas Avīze”. No tā izriet, ka katrs Latvijas iedzīvotājs gada laikā ir nopircis vai no labdarības iestādēm saņēmis vismaz divarpus kilogramu lietoto drānu. Tas ir ievērojams papildinājums mūsu garderobei, jo, piemēram, vīriešu krekls sver ap 200 gramiem, bet palags – ap puskilogramu.

Latviju var uzskatīt arī par lietoto apģērbu kravu tranzītzemi, jo, protams, tie gandrīz 6,75 miljoni kilogramu, kas gada laikā izvesti no Latvijas, nav „saražoti” pie mums. Latvija tās humpalas, kas iepirktas Rietumeiropā, bet nav piemērotas Latvijas tirgum, izved vai nu uz trešajām valstīm (Pakistānu, Togo, Gvineju, Indiju, Beninu) vai arī nodod pārstrādes fabrikām, kas nevajadzīgās drānas izmanto par polsterējuma materiālu matračos, apģērbu oderējumos un pat mašīnu skaņu izolācijas slāņa veidošanai.

Lietotie apģērbi – kaķis maisā

Lietoto apģērbu vairumtirgotāji, Rietumeiropā pērkot humpalas, vārda tiešā nozīmē iegādājas kaķi maisā. Lietoto drānu maisos un konteineros var būt gan slavenu zīmolu apģērbs, gan grīdas lupatas. Tādēļ to, kas nav piemērots mums, arī izved tālāk no Latvijas uz citām valstīm.

Lietoto apģērbu tīkla „R.D.A.” direktors Nauris Jonass „Latvijas Avīzei” pastāstīja, kā notiek lietoto apģērbu savākšana Anglijā: „Cilvēki tiek informēti, ka konkrētā datumā un laikā uz saviem mājas sliekšņiem maisos var izlikt apģērbu, ko vairs nevalkā. Uzņēmums, kas nodarbojas ar apģērbu vākšanu, šos saiņus no sliekšņiem savāc un neatverot tirgo.”

Atšķirīgāks biznesa modelis ir mazumtirdzniecības veikalu ķēdei „Humana Latvia”, kas ietilpst lielā starptautiskas organizācijas „Humana People to People” tīklā. „Humana Latvia” lietotos apģērbus iepērk no šai pašai organizācijai piederošajiem apģērbu vairumtirdzniecības šķirošanas centriem Igaunijā, Lietuvā, Turcijā un Omānā. Drēbes milzu organizācijas rīcībā arī nonāk, balstoties uz ziedojumu principu. Gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā tirdzniecības centros, autostāvvietās, dzīvojamajos rajonos ir izvietoti desmitiem tūkstošu drēbju savākšanas konteineru jeb tā saucamo tekstila banku, kur jebkurš iedzīvotājs var atstāt savu valkāto apģērbu. „Humana” šķirošanas centros drēbes tiek sašķirotas pa apģērbu grupām un sezonām. To, no kurām valstīm konkrēti apģērbs saņemts, veikalu darbinieki dažkārt var konstatēt vien pēc apģērbu kabatās atrastajām monētiņām, raksta „Latvijas Avīze”.

Lietoto apģērbu Latvijas firmas iepērk vidēji par 0,7 – 2 latiem kilogramā. Viss atkarīgs no tā, no kuras valsts humpalas iepērk un vai tās ir vai nav šķirotas. Lietoto apģērbu vidējā cena dažādās valstīs ir atšķirīga, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, piemēram, Somijā tie ir 39 santīmi kilogramā, ASV – 40 santīmi, Lielbritānijā – 1,07 lati, bet Itālijā un Vācijā – gandrīz 1,8 lati kilogramā. Savukārt pircējs humpalas veikalos var iegādāties gan par 30 santīmiem, gan septiņiem latiem kilogramā.

Pastāv uzskats, ka krīzes laikā, kad cilvēkiem nav daudz naudas, lietoto apģērbu bizness, ja ne zeļ un plaukst, tad par panīkumu nedrīkst žēloties, tomēr viss nemaz tik spoži nav, saka tirgotāji. Ja pirms dažiem gadiem domāja, ka humpalu veikalos iepērkas tie, kas nevar atļauties jaunas drēbes, šodien šis stereotips izplēn. Tagad  sabiedrībā pazīstami cilvēki neslēpj, ka it bieži iegriežas lietoto apģērbu veikalos, lai varētu saposties unikāli un radoši. Tāpat pieprasīts ir arī bērnu apģērbs, jo bērni ātri aug, taču jaunas drēbes ir ļoti dārgas. Tagad pat Rīgas centrā, Brīvības ielā, var ieraudzīt košus lietoto apģērbu veikalu skatlogus.

„Jāteic, ka treknie gadi bija krietni labāki, jo cilvēki daudz neprātoja, ko pirkt,” „Latvijas Avīzei” stāsta „R.D.A.” direktors Jonass. „Treknajos gados” daudzi pirkuši drēbes, pat neuzlaikojot, piemēram, celtnieku sievas nemazgāja vīru savalkātās bikses, bet tā vietā katru dienu nopirka citas. Šobrīd cilvēki nākot jau pēc konkrēta apģērba gabala.

Savukārt kāda humpalu veikaliņa saimniece Baiba stāsta: „Bagāts ar šo darbu kļūt nevar. Algu mēs nopelnām, ar darbu sevi nodrošinām, bet, ņemot vērā, ka nemitīgi jāiegulda paprāvas summas jaunā sortimentā, par sevišķu peļņu grūti runāt.”

Pirms trim gadiem tirdzniecība gājusi labāk nekā šodien. Lietoto apģērbu tirgotāja vērtē, ka tagad cilvēki izvēloties pirkt kaut ar izirušiem diegiem, bet jaunu preci nekā ļoti kvalitatīvu, bet lietotu. Tāpat viņas biznesu kavējot labdarības organizāciju piedāvātās bezmaksas lietotās drēbes.