LŽA aicina pārejas periodu sociālo iemaksu veikšanai no autoratlīdzībām
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) uzskata, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) no autoratlīdzības ieviešana pilnā apjomā no 2014.gada nav iespējama. Tādēļ LŽA piedāvā diskutēt par trīs gadu pārejas periodu.
Šodien izplatītajā LŽA valdes paziņojumā uzsvērts, ka diskusijā par Latvijas mediju profesionāļu sociālās apdrošināšanas jautājumiem ir jāturpina meklēt visus industrijas pārstāvjus apmierinoši problēmas risinājumi.
Pēc biedru viedokļu uzklausīšanas organizācijas valde secina, ka jautājums par VSAOI arī no autoratlīdzībām ir ļoti aktuāls, tas skar lielāko mediju profesionāļu daļu. LŽA uzskata, ka ir detalizēti jāizpēta un jāapspriež Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais modelis ieviest VSAIO no autoratlīdzībām, un piedāvā to solidāri dalīt starp darba ņēmējiem un darba devējiem.
Vienlaikus organizācija apzinās, ka iecerētās izmaiņas ierosinātas mediju jomai grūtā periodā, un nodokļu palielinājums rada vēl sarežģītāku situāciju ekonomiskās krīzes un mediju darbības biznesa modeļu neatgriezenisko izmaiņu dēļ novājinātajai nozarei. Tādēļ tā aicina noteikt trīs gadu pārejas periodu, kura laikā VSAOI no autoratlīdzībām pakāpeniski pieaugtu, tā mazinot spiedienu uz mediju budžetu
Diskusiju par mediju profesionāļu sociālās aizsardzības jautājumu LŽA tās biedru uzdevumā sāka šī gada pavasarī, vēršoties FM ar lūgumu izvērtēt priekšlikumus žurnālistu sociālās aizsardzības jautājumu risināšanai. Diskusija tika sākta, akcentējot Latvijas mediju videi raksturīgas tendences: visas vai lielākās daļas darba samaksas par darbu medijos aizvietošana ar autoratlīdzību, darba tiesisko attiecību aizstāšanu ar autoratlīdzību līgumiem, VSAOI maksāšana no minimālās algas vai nedaudz lielākas naudas summas, samazinot mediju profesionāļu sociālās apdrošināšanas līmeni.
LŽA sākotnēji rosināja sadalīt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) maksājumu - 12% turpinot maksāt kā IIN un 12% novirzot kā VSAOI. Šis priekšlikums netika atbalstīts. LŽA ierosinājums grozīt Darba likumu un panākt, lai reālu darba attiecību gadījumā tiktu slēgti darba līgumi, izrādījās neīstenojams. Tāpēc LŽA piekrita turpināt diskusiju par VSAOI iekasēšanu no autoratlīdzībām kā pašlaik vienīgo iespēju uzlabot mediju profesionāļu sociālās apdrošināšanas stāvokli.
LŽA valde uzsver, ka rosina diskusiju par mediju profesionāļu unikālo situāciju, bet nevēlas ietekmēt citu radošo profesiju autoratlīdzības saņemšanas modeli. Vienlaikus LŽA valde aicina runāt par citiem ar žurnālistu sociālo aizsardzību saistītiem jautājumiem, jo Latvijā, atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm, valsts finansiāli atbalsta tikai sabiedriskos medijus, lai gan ir iespējami atbalsta modeļi gan individuāliem žurnālistiem, gan mediju organizācijām.
Kā ziņots, FM ierosinājusi izstrādāt priekšlikumu, kas noteiktu pienākumu veikt VSAOI no autoratlīdzības, piemēram, žurnālistiem un citiem autoriem.
Izvēles iespēju - maksāt vai nemaksāt šo nodokli - ministrija vēlas saglabāt tikai attiecībā uz pasīva veida ienākumu no autoratlīdzības, piemēram, maksājumam par tiesībām tulkot darbu, par tiesībām izplatīt darbu un līdzīgos gadījumos.
Šādu ierosinājumu kritizējusi Latvijas Žurnālistu savienība, kas norāda, ka FM priekšlikums neuzlabos žurnālistu sociālo aizsardzību, bet gan ievērojami samazinās žurnālistu un citu radošo profesiju pārstāvju dzīves līmeni. Turklāt tas radīšot sociāla rakstura konfliktu saasinājumu masu informācijas līdzekļu uzņēmumos, radot būtisku vārda brīvības apdraudējumu Latvijā.
Arī Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Raidorganizāciju asociācija un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija paudusi savus iebildumus pret šo ieceri.
Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) situācija, kas izveidojusies saistībā ar sociālā nodokļa nemaksāšanu par autoratlīdzībām nodēvēja par robu likumā, kas jālikvidē. Viņaprāt, šajā jomā nav liels melnās ekonomikas īpatsvars, bet tā drīzāk esot klasiska nodokļu optimizēšanas shēma, kas tiek masveidā izmantota.
Premjers teica, ka par šo jautājumu un iespējām piemērot kādus atvieglojumus noteikti būs diskusija, taču šādus robus nodokļu likumos valdība cenšas aizvērt.
LETA