Saeima vērtēs ieceri pagarināt ierobežojumus ārzemniekiem iegādāties lauksamniecības zemi
Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LLNK) rosinātus grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", paredzot līdz 2020.gadam pagarināt ierobežojumus zemes iegādei ārzemniekiem.
Likuma spēkā esošā redakcija nosaka, ka ar 2014.gada 1.maiju Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi un ES dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas zemi var iegūt īpašumā ar tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas pilsoņi, Latvijas valsts un pašvaldības, kā arī uzņēmumi. Likumprojekta autori paredz patlaban likumā iekļautos ierobežojumus saglabāt līdz 2020.gada 1.maijam.
Pēc likumprojekta autoru domām, šādi tiks veicināta Latvijas lauku zemes saglabāšanās Latvijas pilsoņu, valsts un pašvaldību īpašumā.
Savukārt Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus liberalizācijas rezultātā Latvijas lauksaimniekiem būs ierobežotas iespējas iegādāties lauksaimniecības zemi, jo tiem trūks finanšu līdzekļu, lai iegādātos lauksaimniecības zemi, nelabvēlīgas ekonomiskās un finanšu situācijas dēļ. Tas nozīmē, ka nepastāvēs vienlīdzīga konkurence starp Latvijas un citu ES valstu zemniekiem, tāpēc šie ierobežojumi būtu jāsaglabā.
Sagatavojot šo likumprojektu, notikušas konsultācijas ar "Zemnieku saeimu" un Zemkopības ministriju. Ņemts vērā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Lauksaimnieku apvienības, Lauksaimnieku statūtsabiedrību asociācijas, Latvijas Jauno zemnieku kluba, Latvijas Zemnieku federācijas un "Zemnieku saeimas" viedoklis.
Kā Saeimas sēdē teica "Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns, šie zemes iegādes ierobežojumi ir bijuši spēkā jau ilgu laiku un tie ir bezjēdzīgi, jo nedod cerēto rezultātu. Ārvalstu investoru mājaslapās esot pieejama informācija par 10 000-20 000 un pat 100 000 hektāru iegādi Latvijā, teica deputāts.
Viņš uzsvēra, ka šie ierobežojumi ir devuši pretēju rezultātu, jo investori slēpjas un nav iespējams noskaidrot, cik daudz zemes ir pārdots ārvalstniekiem.
LETA