Īrija sola pārtraukt alkatību

Īrija 15.decembrī kļuva par pirmo eirozonas dalībvalsti, kas pārtrauca dalību starptautiskā glābšanas programmā, taču svinības bijušas pieklusinātas, jo valsti joprojām sagaida papildu taupība, neskatoties uz trīs gadus ilgušās programmas beigām.

Īrijas televīzijā, uzrunājot valsts iedzīvotājus, Kenijs dalības pārtraukšanu šajā programmā nosauca par "svarīgu soli, taču ne par pēdējo".

"Mūsu dzīves nakts laikā nemainīsies," savā uzrunā sacīja premjers.

Apjomīgo parādsaistību un budžeta deficīta problēmu dēļ Īrija 2010.gada novembrī bija spiesta vērsties pēc palīdzības pie Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), kas valstij piešķīra 85 miljardus eiro (59,7 miljardus latu) lielu aizdevumu.

Pēc smagu taupības pasākumu īstenošanas Īrija tagad atgriezīsies starptautiskajos finanšu tirgos, valsts ekonomiku vairs neatbalstot starptautiskajiem kreditoriem.

Tādējādi Īrija kļuvusi par pirmo no četrām glābtajām eirozonas valstīm, kas pārtraukusi dalību šādā programmā, - Grieķija, Portugāle un Kipra joprojām ir iesaistītas šajā procesā.

Kenijs svētdien izteica cieņu Īrijas iedzīvotājiem un paziņoja, ka valdība šonedēļ prezentēs plānu Īrijas ekonomikai līdz 2020.gadam.

Viņš sacīja, ka šis plāns "nodrošinās, ka Īrijas stabilitāti vairs nekad neapdraudēs spekulācijas un alkatība".

Pēc dalības pārtraukšanas glābšanas programmā Dublina tagad arī saņems lielāku neatkarību ekonomisko lēmumu pieņemšanā. Starptautiskie kreditori apmaiņā pret aizdevumu iepriekšējos trīs gados pieprasīja Īrijai paaugstināt nodokļus, īstenot strukturālās reformas un pārdot valstij piederošos aktīvus.

Tomēr Īrijas laikraksti norāda, ka valsts problēmas vēl nav galā.

"Tāpat kā pacientam, kurš izrakstīts no intensīvās terapijas nodaļas, atgriešanās pie pilnvērtīgas veselības prasīs laiku," vēsta laikraksts "Irish Sunday Times".

Tikmēr "Sunday Independent" raksta, ka Dublina gatavojas apsolīt beigt taupības pasākumus līdz 2016.gadam - laikā uz nākamajām vispārīgajām vēlēšanām.

LETA