Krievijas aizsardzības ministrs: Krievija var izvietot raķetes "Iskander" jebkur
Krievija var izvietot operatīvi taktisko raķešu kompleksus "Iskander" jebkur savā teritorijā, trešdien paziņoja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.
"Nesen sacēlās liels troksnis par to, ka mēs kaut kur ne īstajā vietā esam izvietojuši "Iskander". Krievijas teritorijā kur gribam, tur izvietojam," sacīja Šoigu, Maskavā tiekoties ar Krievijas Valsts tehnoloģiskās universitātes studentiem. Šādi Šoigu komentēja plašsaziņas līdzekļu vēstīto, ka Krievija esot izvietojusi raķetes " Iskander" Kaļiņingradas apgabalā.
Uz jautājumu, kā Krievija reaģē uz NATO pretraķešu aizsardzības sistēmas veidošanu Eiropā, Krievijas aizsardzības ministrs atbildēja: " Mēs nesēžam, vienkārši tāpat noskatoties. Mūsu zinātne, konstruktori un rūpnīcas, ticiet man, strādā ļoti efektīvi. Un tie ieroči, kuri ir Krievijas armijai, tie ir ļoti jaudīgi, mobili un efektīvi. Mums ir, ar ko atbildēt."
Vācijas laikraksts "Bild" nedēļas nogalē vēstīja, ka pēdējo 12 mēnešu laikā Krievija ir izvietojusi Kaļiņingradas apgabalā, kas robežojas ar Lietuvu un Poliju, ballistiskās raķetes " Iskander" . "Bild" ziņoja, ka raķešu dislocēšana notikusi pēdējo 12 mēnešu laikā, un par to liecina slepeni satelītuzņēmumi. Tajos redzami vismaz 10 mobilo raķešu kompleksi "Iskander-M", kas dislocēti Kaļiņingradas apgabalā un pie Krievijas rietumu robežas ar Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu.
Krievijas ziņu aģentūras pirmdien citēja Aizsardzības ministrijas pārstāvi Igoru Konašenkovu sakām, ka vairākas "Iskander" raķešu palaišanas baterijas ir izvietotas Krievijas Rietumu militārajā apgabalā, kas ietver Kaļiņingradas apgabalu un robežojas ar Latviju, Lietuvu un Igauniju.
Savukārt Krievijas laikraksts "Izvestija" pirmdien vēstīja, ka "Iskander" Rietumu militārajā apgabalā atrodas jau vairāk nekā gadu.
Kritiku par tādu Krievijas rīcību paudušas gan Baltijas valstis, gan Polija un ASV.
"Iskander-M" darbības rādiuss ir apmēram 500 kilometru, un šo kompleksu var aprīkot gan ar konvencionālajām kaujas galviņām, gan ar atomgalviņām. Teorētiski ar to var apšaudīt pat Vācijas galvaspilsētu Berlīni, jo attālums no Kaļiņingradas līdz Berlīnei taisnā līnijā ir 527 kilometri. Krievija tās 2008.gadā izmantoja neilgajā militārajā konfliktā ar Gruziju.
2011.gada novembrī toreizējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs brīdināja, ka Kaļiņingradas apgabalā, kas robežojas ar Lietuvu un Poliju, Krievija varētu izvietot raķetes " Iskander". Viņš sacīja, ka šīs raķetes tiks izvietotas, ja ASV neņems vērā Maskavas prasības NATO rakstveidā apstiprināt, ka Eiropā plānotā pretraķešu aizsardzības sistēma netiks vērsta pret Krieviju. Tajā pašā laikā Kaļiņingradas apgabalā darbu sāka raķešu uzbrukuma brīdinājuma sistēmas radiolokācijas stacija. 2012.gada aprīlī Kaļiņingradas apgabalā tika izvietotas jaunas "zeme-gaiss" tipa raķešu sistēmas "S-400".
Gan ASV, gan NATO uzsver, ka pretraķešu aizsardzības sistēma nebūs vērsta pret Krieviju, bet ir veidota, lai pasargātu Rietumus no potenciāliem draudiem, ko rada tā dēvētās neprognozējamās valstis.
