Spānijas parlaments noraida Katalonijas lūgumu rīkot referendumu par neatkarību
Spānijas parlaments otrdien noraidījis Katalonijas reģionālā parlamenta lūgumu ļaut 9.novembrī sarīkot referendumu par reģiona neatkarību.
Pēc septiņas stundas ilgām debatēm pret Katalonijas petīciju piešķirt tiesības izsludināt referendumu nobalsoja 299 no 350 deputātiem, 47 to atbalstīja, bet viens atturējās.
"Es uzstāju, ka Katalonijai jāpaliek Spānijā, jo es nevaru iedomāties Spāniju bez Katalonijas, nedz arī Kataloniju ārpus Spānijas un Eiropas," uzrunā parlamentā pirms balsojuma sacīja Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs. "Kopā mēs visi uzvaram, bet atsevišķi mēs visi zaudējam."
"Nav iespējams izpildīt to, ko mums lūdz Katalonijas parlaments, jo konstitūcija to nepieļauj," uzsvēra Spānijas valdības vadītājs.
Rahojs skaidroja, ka pašreizējā Spānijas konstitūcija paredz, ka referendumus var izsludināt tikai nacionālā valdība, nevis Spānijas autonomie reģioni.
Viņš arī norādījis, ka Katalonijas neatkarībai varētu būt ekonomiski katastrofāla ietekme gan uz Spāniju, gan uz Kataloniju.
Tikmēr Eiropas Savienība (ES) un NATO brīdinājušas, ka gadījumā, ja Katalonija atdalīsies no Spānijas, tā nebūs šo organizāciju dalībvalsts.
Kataloņiem ir sava valoda, kā arī stipra, no spāņiem atšķirīga vēsturiskā un kultūras identitāte.
Kamēr Katalonijas iedzīvotāji ir aptuveni 15% no Spānijas iedzīvotāju kopskaita, tās iekšzemes kopprodukts (IKP) veido apmēram piektdaļu no visas valsts IKP.
Daudzi kataloņi uzskata, ka Madride, kuras pārziņā ir nodokļu ieņēmumu pārdale, pret Kataloniju izturas netaisni, un, būdama visbagātākā Spānijas province, Katalonija vienlaikus nonākusi vislielākajā parādu jūgā, salīdzinot ar citiem valsts reģioniem.
Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka plašākas autonomijas vai pilnīgas neatkarības atbalstītāju skaits šobrīd pārsniedz to kataloņu skaitu, kuri vēlas arī turpmāk palikt Spānijas sastāvā.
LETA