Krievijas rīcība rosina zviedrus un somus runāt runas par dalību NATO
Krievijas agresija Ukrainā rosinājusi zviedrus un somus atsākt diskusijas par to, vai viņu valstīm nevajadzētu pievienoties NATO, piektdien vēsta Lietuvas Televīzija.
Kā norādīts Viļņā notikušajā ikgadējā Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un Polijas parlamentu aizsardzības komiteju apspriedē, Krievijas prezidents Vladimirs Putins nav rēķinājies, ka viņa valsts agresīvā izturēšanās saliedēs Eiropas valstis un vedinās tās pārdomāt, vai ir vērts pārdot Krievijai ieročus un modernu militāro tehniku.
Lietuvas Seima nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Artūrs Paulausks uzskata, ka Krimas aneksija atvērusi Ziemeļvalstu un, iespējams, arī lielo Eiropas valstu vadītājiem acis, palīdzot saprast, kādi ir īstie Putina nodomi un kādam nolūkam tiek modernizēts Krievijas karaspēks.
Zviedrijas Riksdāga deputāti apspriedē atzinuši, ka Krievijas rīcība izraisījusi diskusijas attiecībā uz neitralitāti, ko ilgus gadus ieturējusi viņu valsts. Valdošā Mēreno partija uzskata, ka Zviedrijai būtu jāiestājas NATO.
"Grūti pateikt, kā būs, jo viedokļi parlamentā tomēr atšķiras un arī sabiedriskā doma dalās. Redzēsim, bet mums ir svarīgi palikt aktīviem NATO partneriem," izteicies Zviedrijas parlamenta aizsardzības komitejas deputāts Johans Forsels. "Es pārstāvu partiju, kura uzskata, ka tas būtu dabisks solis, jo NATO ir mainījusies un mūsu kaimiņi arī ir mainījušies. Bet nevar jau vienā dienā kļūt par NATO dalībvalsti un nākamajā izstāties - tam vajadzīga plaša politiskā vienošanās."
Savukārt opozīcijā esošie zviedru sociāldemokrāti norāda, ka dalību Ziemeļatlantijas aliansē atbalsta tikai trešā daļa zviedru, lai gan pēdējā laikā šim skaitlim ir tendence augt.
"Zviedrijā cilvēki jūtas līdzīgi kā jūs te - Baltijas valstīs - mazliet izbijušies, nobažījušies, nezina, kā attīstīsies situācija," piebildis sociāldemokrātu deputāts Klāss Karlsons. "Bet tas liek domāt par Zviedrijas karaspēku - kā to stiprināt, lai varētu aizstāvēties paši, nevis par to, vai iestāties NATO. Mūsu neitralitātes vēsture ir ļoti gara, un nekad pa īstam nav apsvērts kļūt par NATO dalībvalsti."
Kā atzīmējis Paulausks, Zviedrija, kas agrāk Krievijas vajadzībām remontējusi un modernizējusi tanku dzinējus, tagad šo sadarbību jau pārtraukusi, bet nav skaidrs, vai tā rīkojušās visas NATO un Eiropas Savienības valstis.
Apspriedes dalībnieki izteikušies, ka runas par dalību NATO atsākušās arī Somijā, bet šīs valsts pārstāvji Viļņā nebija ieradušies.
LETA
