Juščenko: Putina Krievija visvairāk baidās no savas tautas un no pasaules solidaritātes

"Ja mēs domāsim vienās kategorijās, esmu pārliecināts, ka panāksim uzvaru, jo tieši no tā jau arī baidās agresīva un provokatīva politika," viņš norādījis.

Kā uzskata bijušais Ukrainas līderis, lielākā problēma Austrumeiropā nav nedz ekonomiskie, nedz sociālie faktori, bet augošais iesaldēto konfliktu skaits. Pēc viņa teiktā, Eiropai trūkst šo konfliktu risināšanas prakses, turklāt tos atrisināt iespējams vienīgi tad, ja iespējams vienoties par vienādu šo konfliktu vērtējumu visā Eiropā.

"Mēs labi saprotam, ka jautājums par karu nav tikai jautājums par militarizāciju - agresija var norisināties arī pēc valodas principa, okupācija var notikt arī kultūrā vai citā ziņā. (..) Mums jāiemācās atbildēt uz izaicinājumiem, kas pastāv mūsu reģionā," viņš izteicies.

Par solidaritātes nepieciešamību forumā runājis arī bijušais Polijas prezidents Lehs Valensa, kura vadītā arodkustība "Solidaritāte" astoņdesmito gadu sākumā faktiski ievadīja visas Austrumeiropas atmodu.

"Kad man šodien kāds saka, ka mēs netiksim galā ar Ukrainas un Krievijas problēmām, ka Eiropas vienotība nav iespējama, es gribu atbildēt - savulaik man teica, ka būšot atomkarš un tikai tas spēšot mainīt pasauli. Bet redziet, nebija vajadzīgs nekāds karš, pietika ar mūsu solidaritāti. Un kas tad ir solidaritāte? Ja tu nespēj pacelt kādu smagumu, palūdz palīgā citus. Tolaik tāds smagums bija Padomju Savienība un komunisms. Vajadzēja organizēt visu Poliju, vērsties pēc palīdzības pie Eiropas, pie pasaules, un tieši tādēļ tas izdevās," viņš sacījis.

Kopības nozīmi uzsvēris arī bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus, norādot, ka humānisms, savstarpēja uzticēšanās un atklātums Eiropai ir vienīgais ceļš.

"Dialogs, uzticēšanās, cieņa nezaudē savu nozīmi arī šobrīd, kad Europu un pasauli piemeklē ne viena vien politiskā vai vērtību krīze. Šķiet, ka pašlaik tās ir vēl lielākas, vēl svarīgākas vērtības," viņš norādījis.