ASV un ES pret Krievijas amatpersonām un uzņēmumiem nosaka jaunas sankcijas
ASV un Eiropas Savienība (ES) pirmdien noteikušas jaunas sankcijas Krievijai saistībā ar krīzi Ukrainā.
ASV sankcijas noteiktas, reaģējot uz "Krievijas nemitīgo nelikumīgo iejaukšanos Ukrainā un provokatīvo rīcību, kas grauj Ukrainas demokrātiju un apdraud tās mieru, drošību, stabilitāti un teritoriālo integritāti", skaidroja Baltais nams. "Krievijas saistība ar neseno vardarbību Ukrainas austrumos ir neapstrīdama."
Kā pavēstīja Baltā nama preses pārstāvis Džejs Kārnijs, jaunās sankcijas attiecas uz septiņām amatpersonām, ieskaitot divus cilvēkus no Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvām aprindām. Šīm personām tiks noteikta līdzekļu iesaldēšana un aizliegums saņemt vīzu iebraukšanai ASV.
Kārnijs arī uzsvēra, ka Maskava nav neko darījusi, lai panāktu Ženēvas vienošanās ieviešanu.
ASV sankciju sarakstā iekļautas šādas personas - viceadmirālis prezidenta pārstāvis Krimā Oļegs Belaveņcevs, uzņēmuma "Rosteh" vadītājs Sergejs Čemezovs, Krievijas vicepremjers Dmitrijs Kozaks, Federālā apsardzes dienesta (FSO) vadītājs Jevgēņijs Murovs, Krievijas Valsts domes deputāts un Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs, "Rosņeftj" vadītājs Igors Sečins un Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Vjačeslavs Volodins.
Tāpat sankcijas - līdzekļu iesaldēšana - pirmdien noteiktas arī 17 kompānijām, kas saistītas ar šīm aprindām. Sankcijas vērstas pret uzņēmumiem "Akvanika", "Avia Grupp", "Avia Grupp Nord", "ZEST", "Sahatrans", "InvestCapital Bank", "Transoil", "Volga Resources Group", "SMP Bank", "Sobin Bank", "Stroigazmontaž", grupa "Stroitransgaz", "Stroitransgaz holding", "Stroitransgaz", "Stroitransgaz - M," "Investicionnaja kompaņija Abros", "Transoil".
Turklāt ASV Tirdzniecības ministrija ievieš "papildu ierobežojumus" pret 13 no šīm kompānijām.
Nolemts arī pastiprināt prasības licenču izsniegšanai tādu atsevišķu augsto tehnoloģiju izstrādājumu eksportam uz Krieviju, kas varētu tikt izmantoti militārām vajadzībām.
Reaģējot uz šādu Vašingtonas lēmumu, Maskava pirmdien solīja atbildēt uz ASV sankcijām.
"Mēs, protams, atbildēsim," brīdināja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. "Mēs nešaubāmies, ka šai atbildei būs sāpīga ietekme uz Vašingtonu."
Tikmēr ES noteikusi sankcijas 15 Krievijas un Ukrainas amatpersonām par viņu lomu Ukrainas krīzē, paziņoja avoti. Uz šīm personām attieksies vīzu aizliegums, un tiks iesaldēti viņu aktīvi. Šo 15 personu vārdi varētu tikt publiskoti otrdienas rītā.
Tādējādi ES sankcijas Ukrainas krīzes jautājumā vērstas jau pret 48 personām, informē avoti diplomātu aprindās.
Šāds lēmums pieņemts ES dalībvalstu vēstnieku sanāksmē.
Taču ES dalībvalstīm ir atturīga attieksme pret plašu ekonomisko sankciju noteikšanu Krievijai.
ES līdz šim vilcinājusies noteikt Krievijai trešo sankciju fāzi, ņemot vērā atsevišķu bloka dalībvalstu ciešās ekonomiskās attiecības ar Krieviju. Tomēr bloka līderi sākuši šādu sankciju gatavošanu.
"Ja būs papildu eskalācija, ir iespējamība pāriet pie trešās fāzes (..). Pašlaik nav nekādas deeskalācijas, tādēļ mēs uzskatām, ka otrās fāzes papildināšana ir atbilstoša," pirmdien skaidroja Eiropas Komisija.
Tikmēr diplomāti norāda, ka ES cenšas rast iespējas, kā vēl vairāk pastiprināt spiedienu pret Krieviju.
