Vēlēšanu intriga Lietuvā: vai par prezidenti tiks ievēlēta prezidente?

Portāla "15min.lt" galvenais redaktors Rimvīds Valatka pat aicinājis vēlēšanas boikotēt, nosaucot tās par farsu, kurā nenotiek ideju un vīziju cīņa. Bijušais prezidents Valds Adamkus izteicies, ka tik neinteresantu kampaņu viņam neesot nācies vērot nekur pasaulē. Kritiski viņš vērtējis arī jauno televīzijas debašu formātu, kurā visiem kandidātiem ir vienlīdzīgas iespējas izteikties, bet tikpat kā nav izdevības pastrīdēties.

Savukārt Lietuvas vēstnieks Ukrainā Petrs Vaitekūns norādījis, ka mūsu reģionā vēlēšanas līdz šim uzlūkotas drīzāk kā nenovēršams un apnicīgs pasākums, taču Krievijas centieni izjaukt Ukrainas prezidenta vēlēšanas vedina apzināties vēlēšanu nozīmību, jo okupācija tās varētu atņemt.

Distance starp Grībauskaites un pārējo sešu kandidātu reitingiem ir tik liela, ka par intrigu runāt grūti. Tomēr intriga pastāv - vai vēlēšanās būs nepieciešama otrā kārta un kurš tajā kļūs par Grībauskaites sāncensi, turklāt medijos atsaukti atmiņā arī gadījumi, kad otrā kārta nesusi pārsteigumus.

Šai ziņā izšķiroša loma varētu būt tieši vēlētāju aktivitātei. Ja pirmajā kārtā piedalās vairāk par pusi balsstiesīgo iedzīvotāju, tad kandidāta uzvarai pietiek, ja par viņu balsojuši vairāk par pusi no kopējā šīs šīs kārtas balsotāju skaita. Savukārt, ja vēlētāju aktivitāte nesasniegtu 50%, vienam kandidātam būtu jāiegūst vismaz trešā daļa visu balsstiesīgo iedzīvotāju jeb vismaz 67% pirmajā kārtā nobalsojušo pilsoņu balsu. Pretējā gadījumā būtu nepieciešama otrā kārta, kas tiktu rīkota 25.maijā, reizē ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Kā liecina kompānijas "Spinter tyrimai" aptaujas dati, Grībauskaiti atbalstīs 46,4% no tiem respondentiem, kas nolēmuši piedalīties vēlēšanās. Ar 13,5% viņai seko sociāldemokrātu kandidāts Zigmants Balčītis, tālākās vietas ar 10,8% ieņem Darba partijas kandidāts Artūrs Paulausks, ar 4% neatkarīgais kandidāts Naglis Puteiķis, ar 3,3% Viļņas mērs Artūrs Zuoks, ar 3,2% Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas priekšsēdētājs Valdemārs Tomaševskis un ar 2,7% - Zemnieku un zaļo savienības kandidāts Ignalinas mērs Bronis Rope.

16 līdz 20% lietuviešu gan vēl nav izlēmuši, par ko balsos, bet, kā norāda "Baltijos tyrimai" mārketinga vadītājs Roms Mačūns, agrākā pieredze liecina, ka neizlēmīgākie vēlētāji galu galā sliecas atbalstīt līderi.

"Spinter tyrimai" vadītājs Igns Zoks pieļauj, ka lāča pakalpojumu Grībauskaitei varētu izdarīt tie atbalstītāji, kas paliks mājās, būdami pārlieku droši par viņas uzvaru. Sava loma varētu būt laika prognozēm - ja svētdien būs skaista maija diena, līdz vajadzīgajiem 50% varētu arī pietrūkt.

Pirms pieciem gadiem vēlēšanās piedalījās 51,76% balsstiesīgo Lietuvas iedzīvotāju un jau pirmajā kārtā ar vairāk nekā 68% vēlētāju atbalstu triumfēja bijusī Eiropas Savienības finanšu un budžeta komisāre Grībauskaite. Šoreiz uz tādiem panākumiem viņai cerību nav. Lai gan pārējie seši pretendenti tālu atpaliek no Grībauskaites, tomēr otrajā kārtā pret tagadējo prezidenti acīmredzot mobilizētos "visi, kas vien ar kaut ko nav apmierināti", norādījis politologs Vincents Vobolevičs.

Pirmajā kārtā sīvākā cīņa paredzama starp sociāldemokrātu Balčīti un Darba partijas kandidātu Paulausku.

Balčītis savulaik vadījis Lietuvas Satiksmes un Finanšu ministrijas, īsu brīdi bijis premjera pienākumu izpildītājs un izvirzīts premjera amatam, bet nav guvis Seima atbalstu. Kopš 2009.gada viņš pārstāv Lietuvu Eiropas Parlamentā un piedalās EP vēlēšanās arī šoreiz.

Balčītis ekspertu vidū iedēvēts par "kluso kandidātu". Lai gan aptaujās viņš šobrīd ierindojas otrajā vietā, politologi šaubās, vai viņa īstais mērķis ir uzvarēt šajās vēlēšanās - drīzāk jau reklamēt partiju pirms EP vēlēšanām. Izteikti pieņēmumi, ka Balčītis varētu pretendēt uz Eiropas komisāra amatu, bet premjers un sociāldemokrātu līderis Aļģirds Butkevičs tos noraidījis kā nepamatotus.

Pati Balčīša izvirzīšana daudzus Lietuvā pārsteidza - līdz tam politologi gandrīz nešaubījās, ka sociāldemokrātus pārstāvēs Butkevičs, kura reitingi ir daudz augstāki.

Savā programmā Balčītis uzsver stratēģisko enerģētikas projektu nozīmi, enerģētisko neatkarību, valsts politiskā un ekonomiskā potenciāla stiprināšanu, nabadzības mazināšanu, vienotu ilgtermiņa ārpolitiku.

Paulausks pirmajos atjaunotās neatkarības gados bijis Lietuvas ģenerālprokurors, 1997.gada prezidenta vēlēšanās ar niecīgu balsu starpību zaudējis Valdam Adamkum, bijis Seima spīkers un 2004.gadā trīs mēnešus pildījis prezidenta pienākumus, kad toreizējais prezidents Rolands Pakss impīčmenta ceļā tika atcelts no amata. Dibinājis Jauno savienību jeb sociālliberāļu partiju, bet šajās vēlēšanās viņa kandidatūru izvirzījusi Darba partija.

Mediji atgādina arī Paulauska sarežģītās un mainīgās attiecības ar Darba partijas dibinātāju Viktoru Uspaskihu, kas pirms savas partijas izveides palīdzējis finansēt Jauno savienību, bet vēlāk Paulausks viņu, tāpat kā Paksu, nosaucis par "ārvalstu specdienestu instrumentu", taču 2011.gadā abas partijas apvienojušās un savas Uspaskiham izteiktās apsūdzības Paulausks skaidrojis kā vienkāršu atmaksu par zaudēto Seima spīkera amatu. Paulauska kampaņai Uspaskihs ziedojis prāvu naudas summu.

Laikraksta "Lietuvos rytas" apskatnieks Vītauts Bruveris atzīst, ka publicitātes ziņā Paulausks "izskatās efektīgāk un labāk" par savu galveno sāncensi, jo lieto agresīvāku retoriku.

"Balčītis izraudzījies vienojošu, nevis šķeļošu retoriku. Manuprāt, tieši šai ziņā viņš vēlētāju acīs zaudē Paulauskam. Sacensība starp šiem kandidātiem solās būt interesanta neatkarīgi no tā, vai otrā kārta būs," spriedis eksperts. Viņaprāt Paulauskam ir izredzes kļūt par protesta balsojuma līderi un savākt arī daļu balsu, kuras būtu saņēmis Pakss. Tikmēr politologs Vītauts Dumbļausks atgādina, ka Paulausks bijis galvenais Paksa impīčmenta organizētājs, tādēļ var cerēt vienīgi uz kādu daļu jaunāko vēlētāju, kuri šo apstākli var nezināt.

Tiesa gan, pats Pakss pirms dažām dienām paziņoja, ka atbalsta Balčīti, un tas varētu būtiski palielināt sociāldemokrātu kandidāta izredzes. Pašam savulaik amata zvērestu lauzušajam Paksam, kas saskaņā ar sabiedriskās domas aptauju datiem varēja kļūt par spēcīgāko Grībauskaites sāncensi, tā arī nav izdevies atrast tiesisku ceļu, lai kļūtu par kandidātu, kaut gan viņš vērsies gan Lietuvas, gan starptautiskajās institūcijās.

Pārējo četru kandidātu izredzes nav lielas.

Seima deputāts Naglis Puteiķis, kura kandidatūru neatbalsta neviena partija, uz prezidenta amatu pretendē pirmoreiz. Viņš iedēvēts par nepaklausīgo kandidātu, jo tiesājies gan ar bijušajiem darba devējiem, gan uzņēmējiem, strādādams dabas aizsardzības sistēmā un cīnīdamies pret nelikumīgām būvēm, kā arī pabijis kultūras ministra vietniek un Klaipēdas pašvaldības padomes deputāta krēslos.

Kā atzīmē politologi, Puteiķis "runā to, ko grib dzirdēt Lietuvas vēlētāji, vai nu tas būtu saprātīgi un paveicami vai nē". Viņa sauklis ir "Par patiesību un taisnīgumu", un savu priekšvēlēšanu kampaņu viņš aizsāka ar pašreizējās prezidentes kritiku un apgalvojumu, ka Lietuvu pārvalda dažu partiju nomenklatūra. Viņš aicinājis likvidēt Konstitucionālo tiesu un atteikties no partiju sarakstiem vēlēšanās. Politologs Vladimirs Laučus norāda, ka viņa izteikumi ir populistiski un atgādina Paksa kampaņu 2002.gadā, liekot domāt par labu padomnieku komandu. Lai gan debatēs Puteiķis nav starp līderiem, viņa popularitāte pēdējā laikā jūtami augusi.

Viļņas mērs Zuoks, kustības "Jā!" vadītājs, kas vēlēšanās startē kā neatkarīgais kandidāts, pazīstams ar vērienīgiem solījumiem, ekstravagantiem publicitātes gājieniem un idejām.

Atvairot skeptiķu kritiku, Zuoks apgalvo: "Viss ir iespējams. Lietuvā iespējams viss." Kļūstot par prezidentu, mērs solījis palielināt iedzīvotāju ieņēmumus, uzlabot attiecības ar kaimiņvalstīm un gādāt par pārmaiņām izglītības sistēmā, kas jauniešiem pavērtu lielākas izredzes atrast darbu.

Taču politologi šos solījumus nevērtē necik nopietni. "Viļņai ir milzums problēmu, un nav iespējams vēlētājus pārliecināt, ka tās visas pastāv vienīgi Zuoka pretinieku dēļ. Tātad šīs problēmas dabiskā kārtā stiepsies kā aste aiz mēra, mazliet piezemējot viņa skaisto runu skanējumu," prognozējis Vobolevičs.

Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas vadītājs Tomaševskis uz prezidenta amatu kandidē otro reizi. Politiķa karjerai viņš pievērsies jau drīz pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas, un kopš 2000.gada trīs reizes ievēlēts Seimā. Viņam lielākais atbalsts paredzams šīs partijas vadītajās Šalčininku un Viļņas rajona pašvaldībās. Tieši Tomaševskis tiek uzskatīts par galveno nesaskaņu kurinātāju poļu un lietuviešu kopienu attiecībās un, kā domā eksperti, viņa vēlētāji citus kandidātus vienkārši ignorē.

Lai gan savā programmā Tomaševskis akcentē sociālo solidaritāti, kristīgās vērtības, ģimeni, taisnīgumu, iestājas par abortu aizliegumu, Kauņas Vītauta Dižā universitātes profesors Antans Kulakausks Tomaševska izredzes vēlēšanās vērtē kā niecīgas. "Diez vai pat zemestrīce pamudinātu vairākumu Lietuvas iedzīvotāju balsot par viņu - te vainīgs tas tēls, ko viņš pats radījis ar savu darbību," spriedis eksperts.

"Programma normāla, nedaudz populistiska, bet man dūrās acīs sauklis - "domāt lokāli, darboties globāli". Liekas gan, ka būtu jābūt otrādi, bet tas patiesi atbilst viņa līdzšinējai darbībai - domāt par Lietuvas poļu lietām, toties runāt par to Strasbūrā, Briselē, Varšavā, bet vismazāk ar tiem, ar kuriem būtu jāvienojas. Taču Lietuva nesabruktu, ja viņš kļūtu par prezidentu," piebildis Kulakausks.

Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības kandidāts Bronis Rope, kas kopš 1995.gada sešas reizes ievēlēts par Ignalinas rajona mēru, vēlas iedvest dzīvību visai Lietuvai - katram ciemam, katrai pilsētai. Ignalinā visstraujāk norisinās dzīvojamo ēku renovācija un maksa par apkuri ir zemākā visā valstī. Rope apgalvo, ka tas paveicams arī visā Lietuvā, bet svarīgākās ekonomikas nozares savā ziņā jāpārņem pašvaldībām.

Viņš uzskata, ka Ignalinas atomelektrostacija slēgta par agru, bet jaunās AES ideju neatbalsta, spriežot, ka Lietuva lielāko daļu elektrības un siltumenerģijas var saražot no atjaunojamajiem resursiem un sadzīves atkritumu dedzināšanas. Rope arī domā, ka eiro Lietuvā nolemts ieviest par agru, ka zemi ārvalstniekiem varētu pārdot vien tad, ja tiktu izlīdzināti maksājumi visu ES valstu zemniekiem, ka ārpolitikā Lietuvai jābūt draudzīgai pret kaimiņvalstīm.

Politologs Ramūns Vilpišausks atzīst, ka saskaņā ar aptauju datiem Ropes izredzes vēlēšanās ir niecīgas, bet viņam, tāpat kā dažiem citiem kandidātiem, ir svarīga publicitāte, kas var noderēt gan pašvaldību, gan EP vēlēšanās.

Pašreizējā prezidente šajās vēlēšanās, tāpat kā iepriekšējo reizi, startē kā neatkarīgā kandidāte. Viņu atbalsta konservatīvie un liberāļi.

Visu savu pilnvaru termiņu Grībauskaite turas popularitātes reitingu augšgalā, tomēr vairs ne tik pārliecinoši kā sākumā. Viņas darbību aizvadītajos gados eksperti vērtē pretrunīgi. Politologi un pārējie kandidāti viņai savulaik pārmetuši gan atteikšanos tikties ar ASV prezidentu Baraku Obamu, gan tikšanos ar Baltkrievijas autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko, gan attiecību pasliktināšanos ar Poliju.

Pati Grībauskaite savukārt apgalvo, ka attiecību pasliktināšanās ir apzināti radīts mīts, bet politologs Toms Janeļūns norāda, ka tieši prezidentei var pateikties par NATO aizsardzības plānu aktivizēšanu, kamēr attiecību pasliktināšanās ar Poliju neesot viņas vaina.

Grībauskaitei tiek pārmestas arī citas kļūdas - nepabeigtās reformas tiesībsargāšanas un drošības sistēmā un nepiemērotu drošības dienestu vadītāju izvēle. Kā uzskata eksperti, par viņas vājību varētu saukt neatbildēšanu uz jautājumiem, uz kuriem viņa nevēlas atbildēt. No otras puses, tieši tas patīk vēlētājiem, kuri šīs "tukšās vietas" var aizpildīt ar savām cerībām.

Jo tuvāk nāk Lietuvas prezidenta vēlēšanas, jo aktīvāk Grībauskaites vājās vietas meklē arī Kremļa kontrolētie Krievijas mediji, ko īpaši kaitina Lietuvas nostāja Ukrainas jautājumā. Tie apgalvo, ka jaunībā viņa bijusi saistīta ar PSRS Valsts drošības komiteju. Pati prezidente to oficiāli noliegusi.

Tikmēr bijušais Lietuvas Valsts drošības departamenta vadītājs Jurģis Jurģelis uz Grībauskaitei izteiktajām apsūdzībām raugās ironiski, bet cita starpā atgādina, ka visi mēģinājumi prezidentei pa šo laiku pielipināt to vai citu iesauku beigušies nesekmīgi.

Apcerot kandidātu personības, Jurģelis secina, ka "visi pieminētie vīri" uz prezidentes fona izskatās gluži nevainojami - "viņu biogrāfijas ir skaidras, raksturi normāli un nekādus darbus nav paveikuši [vai] sastrādājuši".

"Vienas pašas Grībauskaites slikto īpašību un darbu ir vairāk nekā visu pieminēto vīru raksturu un visu viņu darbu, kopā ņemot. Bet, paskat, kāda dzīves ironija - viņa "iet uz prezidentiem". Bet vīri, kā atzīst politologi, nekur neiet. Viņi imitē iešanu," viņš spriedis. "Politologi saka - vēlēšanu varētu arī nebūt, mēs ietaupītu naudu. Par prezidenti tiks ievēlēta prezidente."

LETA, Foto: Reuters