Ukraina apsūdz Krieviju par centieniem panākt jaunā prezidenta starptautisku neatzīšanu
Ukraina sestdien apsūdzēja Krieviju par plašas propagandas kampaņas īstenošanu ar mērķi pārliecināt pasaules lielvaras neatzīt vēlēšanas, kurās par valsts prezidentu tika ievēlēts rietumnieciski noskaņotais uzņēmējs Petro Porošenko.
ASV gan uzsvēra, ka ar Krieviju tai ir "nesaskaņas pašos pamatos", un paziņoja, ka ASV prezidents Baraks Obama paudīs savu atbalstu Porošenko, kad abu valstu līderi trešdien tiksies Varšavā.
Mēnešiem ilgajā cīņā par Ukrainas nākotni, kas sašķēlusi valsti starp nacionālistiskajiem rietumiem un prokrieviskajiem dienvidaustrumiem, gājuši bojā vairāk nekā 300 cilvēku un ir atjaunotas Aukstā kara ģeopolitiskās barjeras.
Separātistu Ukrainas austrumos cīņa tikai pastiprinājās, kad 25.maijā notikušajās vēlēšanās 48 gadus vecais saldumu biznesa magnāts Porošenko ieguva 54,7% balsu un uzvarēja prezidenta vēlēšanās, kas tika rīkotas pēc prokrieviskā prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas februārī.
Tiek vēstīts, ka sestdien kaujās nav kritis neviens Ukrainas valdības puses pārstāvis, bet nemiernieku pusē ir divi nogalinātie.
"Piecas dienas pēc vēlēšanām, tās oficiāli vēl nav atzītas. Acīmredzot Krievijas Federācijai nav tiesiska pamata apšaubīt vēlēšanu leģitimitāti," Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Deščica rakstīja sestdien publicēta rakstā angļu valodā iznākošajā laikrakstā "Kyiv Post".
"Plaša.. informācijas kampaņa, ko Kremlis pašlaik ir sācis ar tukšvārdību un viltotām ziņām, signalizē tikai vienu: tā ir Krievijas pēdējā iespēja mainīt līdzsvaru starptautiskas sabiedrības viedoklī," norādīja Ukrainas ārlietu ministrs.
Savukārt Krievija piektdien apsūdzēja Ukrainu par 1949.gada Ženēvas konvencijas civiliedzīvotāju aizsardzībai kara laikā pārkāpšanu, nogalinot un ievainojot civiliedzīvotājus septiņas nedēļas ilgušajā "pretterorisma operācijā" separātistu kontrolētajos Luganskas un Doņeckas reģionos.
Niknā informācijas kampaņā Krievijas plašsaziņas līdzekļos protestētāji Kijevā tiek raksturoti kā fašisti, bet armija tiek apsūdzēta par "soda operācijas" īstenošanu. Tādu terminu Otra pasaules kara laikā izmantoja, lai raksturotu nacistu darbības.
Tomēr ASV uzteica Ukrainu par milzīgas savaldīšanās izrādīšanu un apsūdzēja prokrieviskos nemierniekus par "slepkavībām, nolaupīšanām un sirošanu".
"Mums ar Krieviju pašos pamatos ir nesaskaņas par to, ko dara Ukrainas valdība un viņu pašu tiesībām saglabāt mietu un kārtību sava valstī," teica ASV Valsts departamenta preses pārstāve Džena Psaki.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs piektdien pauda bažas par to, ka pēkšņi Ukrainas nemiernieku vidū ir parādījušies kaujinieki no Krievijas nekārtību novārdzinātā Čečenijas reģiona.
Psaki žurnālistiem teica, ka "mēs jūtam, ka Krievijas pirksts ir pielikts" tajā, ka cīņās iesaistās Čečenu kaujinieki.
Tomēr Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs, ko atbalsta Kremlis, tādas apsūdzības sauca par "pilnībā nepatiesām".
"Mūsu dati liecina, ka [Ukrainā] ir tikai 14 čečenu," Kadirovs teica Krievijas valsts televīzijas kanālam.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kas nav slēpis vēlmi, lai Ukraina pievienotos Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas veidotajai savienībai, iepriekš bija solījis "cienīt" Ukrainas vēlētāju gribu, tomēr līdz šim nav apsveicis Porošenko ar uzvaru.
Tāpat Putins nav piekritis tikties ar Porošenko, kas solījis pirmo abu valstu līderu tikšanos kopš februāra sarīkot 6.jūnijā Francijā, kur abi prezidenti ieradīsies uz pasākumiem, kuros tiks atzīmēta sabiedroto spēku desanta Normandijā 70.gadskārta.
