Čekas arhivārs atmaskojis latviešu spiedzi

ASV Federālais izmeklēšanas birojs Mitrohina arhīvu atzinis par vispilnīgāko izlūkošanas informāciju, kāda jebkad saņemta no kāda avota. Mitrohins VDK strādāja par arhivāru, un viņam pieejama patiesība par komunistu varas pastrādātajiem noziegumiem, kas iedvesmoja nostāties pret režīmu, riskējot pat ar dzīvību.

Dokumentus pārrakstīja ar roku

Laikā no 1972. līdz 1984. gadam Mitrohinam bija uzticēta VDK ārējās izlūkošanas arhīva dokumentu sagatavošana pārvešanai uz jauno čekas ēku Maskavā. Mitrohins ar roku pārrakstīja lielu daļu dokumentu, kopijas paslēpjot savā vasarnīcā.

1992. gadā viņš ar nakts vilcienu ieradās Rīgā, līdzi ņemot daļu nokopēto dokumentu. Mitrohins vispirms politisko patvērumu mēģinājis iegūt, vēršoties pie ASV vēstniecības Rīgā, taču atraidīts. Centrālās izlūkošanas pārvaldes aģenti tolaik ar lielām grūtībām spējuši tikt galā ar simtiem krievu, kas mēģināja nokļūt Rietumos, un atbildējuši, ka viņi neesot ieinteresēti.

Tad Mitrohins devās uz Lielbritānijas vēstniecību, kur viņam piešķīra politisko patvērumu. Britu ārējās izlūkošanas dienests vēlāk uz Lielbritāniju izveda arī arhivāra ģimeni un viņa vasarnīcā paslēptos dokumentus. Mitrohins britiem nodeva sešus čemodānus ar piezīmēm un nokopētiem arhīvu materiāliem, kuros atklāta VDK spiegošanas darbība pret Rietumiem aukstā kara laikā. Mitrohins mūžībā aizgāja 2004. gadā.

Latvieša meita spiegoja Britānijā

Šie dokumenti Londonai ļāva atklāt “vissvarīgāko padomju spiedzi” – Melitu Norvudu, ar segvārdu Hola, kura 40 gadus nodeva būtisku informāciju Padomju Savienībai.

Norvudu 1937. gadā savervēja padomju ziņu aģentūras TASS korespondents Rotšteins. Norvudas meitas vārds bija Melita Zirnis. Viņas māte bija angliete, tēvs – latvietis Aleksandrs Zirnis, viens no ietekmīgākajiem britu agrīnajiem komunistiem.

Norvudu atklāja Kembridžas zinātnieks Kristofers Endrjū, rakstot grāmatu Mitrohina arhīvs. Tā balstās uz Mitrohina izvestajiem dokumentiem, kuros parādījies arī Holas vārds.

Apmāta ar komunismu

Norvuda par spiegošanu saņēma ļoti minimālu atalgojumu, jo Padomju Savienībai palīdzējusi ideoloģisku apsvērumu dēļ – viņa visu mūžu bijusi kaismīga komuniste. Tajā pašā laikā uz „strādnieku paradīzi” viņa nepārcēlās, bet visu dzīvi pavadīja „imperiālistu jūgā”.

Pēc atmaskošanas Norvudai bija jau 87 gadi. Atšķirībā no viņas elka Staļina pieejas līdzīgos gadījumos britu varasiestādes ņēma vērā „biedrenes” vecumu un veselības stāvokli, un ģenerālprokuratūra 1999. gadā nolēma nesaukt Norvudu pie atbildības. Britu prese viņu nodēvēja par „sarkano vecmāmiņu”.

Viņa pati laikrakstam „The Times” paziņoja, ka neko nenožēlo, jo domājusi, ka viņas veikums pasargās darbaļaužu valsti no imperiālistu tīkojumiem, un tādos pašos apstākļos atkal rīkotos tāpat. Norvuda nomira 2005. gadā.

Mitrohina veikums iedvesmoja amerikāņu rakstnieku Stīvenu Kūntsu uzrakstīt trilleri Arhivārs, kas izdots arī latviešu valodā.

Kasjauns.lv / Foto: All Over Press