Sankcijām pakļautā "Rosņeftj" likvidēs 25% darbavietu galvenajā birojā Maskavā
ASV sankcijām pakļautā Krievijas lielākā naftas kompānija "Rosņeftj", kuras akciju kontrolpakete pieder valstij, savā administratīvajā galvenajā mītnē Maskavā likvidēs līdz pat ceturtdaļai darbavietu, vēstīja biznesa laikraksts "Kommersant".
"Kompānija varētu likvidēt 20-25% darbavietu - apmēram tūkstoš darbinieku," laikraksts vēstīja, atsaucoties uz kompānijai pietuvinātiem avotiem.
"Kommersant" norādīja, ka "Rosņeftj" galvenajā mītnē Maskavā pēdējo gadu laikā ir krasi pieaudzis strādājošo skaits, jo īpaši pēc tam, kad pērn kompānija apvienojās ar "TNK-BP".
"Rosņeftj" preses pārstāve noliedza "plaša darbavietu samazinājuma" plānus, tomēr atzina, ka ""Rosņeftj" strādā, lai samazinātu savus izdevumus, tostarp optimizējot darbinieku līmeņus".
ASV jūlija vidū ievērojami pastiprināja ekonomiskās sankcijas pret Krieviju saistībā ar krīzi Ukrainā, vēršoties pret aizsardzības rūpniecības, finanšu un enerģētikas kompānijām. Starp šiem pasākumiem ir sankcijas pret "Rosņeftj", banku "Gazprombank" un ieroču ražotāju "Koncern "Kalašņikov"".
Sankcijas noteic, ka "Rosņeft", tāpat kā citas kompānijas, pret kurām vērstas sankcijas, nedrīkst piesaistīt finansējumu ASV tirgū uz vairāk nekā 90 dienām. Sankcijas pret naftas kompāniju saistītas ar tās dominējošo lomu Krievijas naftas sektorā un tas vadītāja Igora Sečina ciešo sadarbību ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
ASV sankcijas kaitē uzņēmuma finansēm, jo Sečins ir nosūtījis valdībai vēstuli, kurā min piecus veidus, kā valdība varētu palīdzēt kompānijai atmaksāt gandrīz 34 miljardu eiro lielo parādu. Vairāk nekā puse no šī parāda ir jādzēš līdz nākamā gada beigām.
