Gladiatoru cīņas un citas cilvēces vēsturē nežēlīgākās "izpriecas"
Senāk par izklaidi tika uzskatītas aktivitātes, kas mūsdienās šķistu nevis vienkārši nepieņemamas, bet neaptverami nežēlīgas, – publiski sodi, asiņainas sacensības un rituāli ar cilvēku un dzīvnieku nāvi gadsimtiem pulcēja un izklaidēja tūkstošiem skatītāju, tostarp bērnus, vēsta kanāls "National Geographic".
Viena no populārākajām izklaidēm bija gladiatoru cīņas, kuras aizsākās ap 3. gadsimtu p.m.ē. Senajā Romā, sākotnēji kā daļa no bēru rituāliem, bet vēlāk kļuva par masveida “spēlēm” amfiteātros visā impērijā. Tajās piedalījās vergi, noziedznieki, karagūstekņi un pat brīvprātīgie. Dažkārt cīņā nācās doties arī bērniem!
Gladiatori tika īpaši apmācīti un klasificēti pēc ieročiem un cīņas stila, bet viņu liktenis bieži bija atkarīgs no skatītāju reakcijas. Pūļa žesti un ovācijas varēja izšķirt, vai zaudētājs tiks pasaudzēts un atstāts dzīvs, vai nogalināts ar pēdējo cirtienu. Tiek lēsts, ka Romas gladiatoru cīņās dzīvību zaudēja aptuveni pusmiljons cilvēku.
Lai arī ne katra cīņa noslēdzās ar nāvi, vardarbība bija neatņemama šo izrāžu sastāvdaļa. Romiešiem tā bija ne tikai izklaide, bet arī varas un kontroles demonstrācija, lai atgādinātu, ka dzīvība impērijas priekšā ir pakārtota valsts interesēm.
Sešu savulaik izcilāko gladiatoru – Spartaka, Komodusa, Karpoforusa Priskusa, Verusa un Flammas – dzīvesstāsti atklāj antīkās pasaules nežēlību, kur kaujas arēnā nozīmēja gan iespēju kļūt par leģendu, gan gandrīz garantētu nāvi. Kādam brīvība tika piedāvāta četras reizes, bet tas izvēlējās atgriezties cīņā. Cits savu ieroci nenolika, pat kāpdams uz troņa.
Jaunā raidījuma “Gladiatori: Senās pasaules karotāji” nākamās piecas sērijas skatāmas līdz pat 2. martam pirmdienās pulksten 20.00 kanālā “National Geographic”. Tajās atainoti izcilāko gladiatoru dzīvesstāsti – no Spartaka drosmīgās sacelšanās līdz Flammas pēdējai kaujai. Viņu likteņi atklāj gladiatoru cīņu nežēlīgo uzplaukumu un norietu, izgaismojot, kā asiņainās izklaides formēja Romas impērijas varu, kultūru un identitāti.
