Krievijā būtiski krities atbalsts karam; elite varētu piespiest Putinu sēsties pie sarunu galda
2025. gads Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam nav nesis vērā ņemamus panākumus karā pret Ukrainu, un situācija nākotnē, visticamāk, tikai pasliktināsies.
Laikraksts "The Wall Street Journal" (WSJ) pieļauj, ka kara nogurdinātie sabiedrotie un oligarhi varētu izdarīt spiedienu uz Putinu, lai piespiestu viņu sēsties pie sarunu galda.
Laikraksts norāda, ka pērn Krievijas karaspēks okupējis mazāk nekā 1% Ukrainas teritorijas. Ar šādiem tempiem Krievijai būtu nepieciešams vēl gads, lai sasniegtu Doneckas apgabala robežas.
Krievijas militāro vājumu un reputāciju iedragājusi arī ASV zibensoperācija Venecuēlā, aizturot diktatoru Nikolasu Maduro, kā arī incidenti ar Krievijas tankkuģa aizturēšanu. Politologi norāda, ka ASV panākumi Venecuēlā demoralizē gan Krievijas sabiedrību, gan eliti, parādot, kā patiesībā jāizskatās efektīvai militārajai operācijai.
WSJ akcentē, ka pieaug arī ekonomiskais spiediens un iekšējā neapmierinātība. Krievijas kara izdevumi 2025. gadā sasnieguši 15,5 triljonus rubļu (pieckāršs pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gadu), bet ieņēmumi no naftas un gāzes kritušies par 34%. Lai segtu budžeta deficītu, PVN likme no 1. janvāra paaugstināta no 20% uz 22%.
"Levada centra" aptaujas liecina par krasu sabiedriskās domas maiņu – 2025. gada beigās miera sarunu uzsākšanu vēlējās 67% iedzīvotāju, bet kara turpināšanu atbalstīja vairs tikai 25%.
Izdevums uzsver, ka Putins nevar turpināt konfliktu bez savējo atbalsta. Elites neapmierinātību veicina sankcijas, iesaldētie aktīvi Eiropas bankās un augstās procentu likmes, kas slāpē investīcijas. Ja ASV piegādās Ukrainai nepieciešamos ieročus cīņai pret droniem un raķetēm, elite varētu pieprasīt Putinam pieņemt miera plānu, kas būtu pieņemams arī Ukrainai.
