Trampa administrācija perinājusi plānus kā no Eiropas Savienības aizvilināt četras Vašingtonai draudzīgas valstis

Jau ziņots, ka aizvadītajā nedēļā ASV izdeva savu Nacionālās drošības stratēģijas plānu, ko katra administrācija izdod reizi prezidentūras laikā. 33 lappušu garajā Nacionālās drošības stratēģijā ASV līderis nekautrējās apgalvot, ka Eiropai draud "civilizācijas iznīcība" un, ka ASV grasās iejaukties Eiropas politikā, paužot atbalstu sev tīkamiem politiskajiem spēkiem. 

Saskaņā ar Vašingtonā bāzētā digitālā medija "Defense One" ziņojumu, kura rokās nonācis plāna melnraksts, "ASV plānojusi īpaši strādāt ar četrām Eiropas valstīm - Itāliju, Austriju, Poliju un Ungāriju - ar mērķi atraut tās no ES". Baltā nama pārstāvji nolieguši, ka šāds melnraksts pastāv. Tikmēr jautājums paliek sekojošs: vai ASV patiešām cenšas sašķelt Eiropas Savienību? Un kāpēc to interesē tieši šīs četras valstis?

Ungārijas vārds sarakstā, iespējams, ir vismazāk pārsteidzošais, jo Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un ASV prezidents Donalds Tramps jau ilglaicīgi pauduši savstarpēju atbalstu. Orbānu, kurš tiek uzskatīts par destabilizējošu spēku ES, Tramps pat dēvējis par savu "lielo draugu".

Turklāt kuluāros tiek spriests, ka viņš piedāvājis Ungārijai 17 miljardu eiro lielu "finansiālu vairogu" - līdzīgu tam, ko viņš nesen piedāvāja Argentīnai. Tramps šomēnes medijam "Politico" sacīja, ka viņš nav apsolījis Ungārijai finansiālu "glābšanas līniju", bet sacīja, ka Orbāns to ir lūdzis.

ASV prezidentu, šķiet, sajūsminājusi arī Itālijas premjerministre Džordža Meloni un Itālijas labējā partiju. Taču ASV Vācijas Māršala fonda Centrāleiropas reģionālais direktors Daniels Hegedišs, uzskata, ka ASV valdībai ir "nepareizs priekšstats", ka Meloni nostāsies pret ES. "Lai gan viņai ir daži ideoloģiski uzskati, viņa patiesībā ir ļoti pragmatiska līdere," norāda Hegedišs, piebilstot, ka tikai retais tik labi kā viņa saprot, ko stabila ES varētu dot viņu valstij.

Lai gan ne Poliju, ne Austriju pašlaik nevada labēji populistiskas valdības, labējās un eiroskeptiķu partijas joprojām ir ārkārtīgi ietekmīgas abās valstīs. Austrijā aptauju līdere patlaban ir labējā Austrijas Brīvības partija (FPÖ). 

Dažus var pārsteigt, ka sarakstā nav iekļautas divas ES valstis — Čehija un Slovākija. Čehijā oktobrī vēlēšanās uzvarēja miljardieris Andrejs Babišs un viņa populistiskā partija NPA. Savukārt Slovākijā kopš 2023. gada pie varas ir labējais Roberts Fico.

Kā norāda Hegedišs, viņu neiekļaušana stratēģijā saistīta ar viņu partiju saknēm: NPA ilgi nebija klasificējama kā tradicionāli labējā vai kreisajā pusē, bet Smer-SD sevi uzskatīja par kreiso politisko spēku. “Skatāms, cik ideoloģiska ir ASV pieeja,” norāda Hegedišs.

Eksperti, tostarp Hegedišs, pauž šaubas, ka ASV patiešām cenšas panākt, lai kāda no šīm četrām valstīm izstātos no ES. Drīzāk mērķis varētu būt pakāpeniska Eiropas integrācijas sašķelšana ar diplomātiska, politiska un pat finansiāla spiediena palīdzību.