Ukraina paudusi gatavību piekāpties vienā no galvenajiem ASV "miera plāna" punktiem
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks paziņojis, ka Ukraina miera labad ir gatava apsvērt demilitarizētas zonas izveidi Donbasā. Tā būtu būtiska Ukrainas teritoriālā piekāpšanās, un šī zona piespiestu Ukrainas un Krievijas spēkus atkāpties abās frontes līnijas pusēs.
Šī piekāpšanās ir iekļauta ASV "miera plāna" jaunākajā versijā, ko sagatavojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un kas trešdienas vakarā tika iesniegta Donaldam Trampam. Priekšlikuma izstrādē piedalījās Emanuels Makrons, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers un Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Līdz ar šo lēmumu Ukraina paudusi gatavību piekāpties vienā no galvenajiem sarunu punktiem starp ASV un Krieviju.
Kijevas ieskatā, šī demilitarizētā zona piespiestu Ukrainas un Krievijas spēkus atkāpties no abām pašreizējās frontes līnijas Donbasā. Šis stratēģiskais reģions, kuru Krievija iekāro kopš 2014. gada, varētu nonākt starptautisku spēku, tostarp ASV, uzraudzībā, lai novērstu jebkādu turpmāku Krievijas agresiju.
“Demilitarizētai zonai būtu jāpastāv abās frontes līnijas pusēs. Būtu nepieciešams loģiski un juridiski vienoties par to, vai no zonas jāizved visu veidu ieroči vai tikai smagie ieroči. Lai novērstu iespējamus pārkāpumus, reģionā būtu jāatrodas novērošanas misiju pārstāvjiem un ārvalstu pārstāvjiem, kas nodrošinātu vienošanos ievērošanu," norāda Podoļaks. "Šis ir dabisks konflikta izbeigšanas formāts, ņemot vērā to, ka daļa Ukrainas teritorijas diemžēl paliks Krievijas faktiskajā okupācijā."
Padomnieks norādīja, ka ukraiņi ideālā gadījumā vēlētos, lai trešā puse, kas iesaistās uzraudzības spēkos būtu ASV. Šī vienošanās līdzinātos demilitarizēto zonu izveidei starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju 1953. gada pamiera ietvaros, kas izbeidza konfliktu starp abām valstīm.
Mihailo Podoļaks skaidro, ka ASV nosūtītais dokuments sastāv no trim daļām. Pirmā daļa - aptuveni divdesmit punkti - attiecas uz pašām kara beigām. Otrajā daļā ir sīki aprakstīta Eiropas drošības struktūras izveide pēckara periodam, tostarp drošības garantiju jautājums, kuru mērķis ir atturēt Krieviju no jaunu ofensīvu sākšanas pēc iespējamā pamiera noslēgšanas. Bet trešā daļa ir vērsta uz Ukrainas atjaunošanu, tās ekonomikas atjaunošanu un aizsardzības spēju atjaunošanu.
"Agresoram ir jāpiedalās atjaunošanas finansēšanā; tas ir obligāts elements kara izbeigšanai. Pretējā gadījumā agresors jutīs, ka no konflikta gūst tikai labumu, un nebūs nekāda atturēšanas līdzekļa," uzsver padomnieks.
Jau ziņots, ka ASV prezidents Donalds Tramps 9. novembrī norādīja, ka Ukrianā būtu jāisteno jaunas prezidenta vēlēšanas, jo to neesamība liecinot, ka "tā vairs nav demokrātija". Jāpiebilst, ka Krievijas vadonis Vladimirs Putins Krievijā valda kopš 1999. gada, un viņš mainījis Krievijas likumdošanu, lai varētu atkartoti stāties Krievijas prezidenta amatā. Tikmēr Ukrainas, tāpat kā daudzu citu valstu, likumdošana paredz, ka kara laikā vēlēšanas nenotiek, jo, pirmkārt, tās noorganizēt kara apstākļos ir grūti emigrācijas un kara stāvokļa dēļ, un, otrkārt, kara apstākļos valdības maiņa var radīt liekus politiskus un organizatoriskus sarežģījumus.
Podoļaks norādīja, ka jaunas vēlēšanas miera laikā Ukrainā notiks. "Ja ASV un Eiropa sniegs ieguldījumu Ukrainas drošības nodrošināšanā, vēlēšanu tiesību garantēšanā un procesa finansēšanā, tad Ukraina ir gatava rīkot vēlēšanas. Vēlēšanu neesamībai nav citu šķēršļu kā tikai karš. Zelenskis joprojām ir gatavs politiskajai konkurencei un debatēm par valsts nākotni".
