Kas jādara, lai izbeigtu karu Ukrainā? ASV piedāvā plānu
ASV piedāvātais plāns kara izbeigšanai Ukrainā paredz ne tikai okupēto teritoriju palikšanu Krievijas kontrolē, bet arī Ukrainas apņemšanos nepievienoties NATO un Krievijas atgriešanos G8, liecina aģentūras AFP rīcībā nonākušais plāna projekts.
Kijivai arī būtu jāatsakās no ieceres par rietumvalstu miera uzturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā, lai gan Polijā tiktu dislocētas Eiropas valstu kara lidmašīnas, lai aizsargātu Ukrainu.
Kāda ASV amatpersona aģentūrai AFP norādīja, ka plāna projektā ir iekļautas stingras drošības garantijas Kijivai, kas veidotas pēc NATO noteikumu parauga un kas ASV un to Eiropas sabiedrotajiem noteiktu saistības reaģēt uz jebkuru uzbrukumu Ukrainai.
Savukārt Krievija tiktu atkal uzņemta atpakaļ G8, no kuras tā tika izslēgta 2014. gadā pēc Krimas aneksijas, tiktu atceltas tai noteiktās sankcijas un tā tiktu "reintegrēta globālajā ekonomikā". Ja Krievija atkal iebruktu Ukrainā, sankcijas tiktu atjaunotas.
Saskaņā ar plānu ASV prezidents Donalds Tramps vadītu "miera padomi", kas pārraudzītu uguns pārtraukšanu.
Galvenie priekšlikumi plānā atbilst Maskavas līdzšinējām prasībām. Tie paredz, ka Ukrainai būtu jānodod Krievijas kontrolē tās Doneckas un Luhanskas apgabalu daļas, kuras tā vēl nekontrolē. Doneckas un Luhanskas apgabali, kā arī Krima tiktu atzīti par de facto Krievijas kontrolētām teritorijām, un Donbasā tiktu izveidota demilitarizēta zona.
Savukārt Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kurus Krievija pasludinājusi par savu teritoriju, taču pilnībā nekontrolē, frontes līnija tiktu iesaldēta.
Plāns paredz, ka aizliegums Ukrainai pievienoties NATO būtu jānosaka gan Ukrainas konstitūcijā, gan Ziemeļatlantijas alianses statūtos. Kijivai arī būtu jāsamazina savas armijas skaitliskais sastāvs nedaudz mazāk par pusi - līdz 600 000.
Krievijai nav paredzēti stingri militāri ierobežojumi, lai gan plānā teikts, ka "tiek sagaidīts, ka Krievija neiebruks kaimiņvalstīs".
Ukrainai 100 dienu laikā būtu jāsarīko vēlēšanas - tā ir vēl viena Krievijas prasība, ko atkārtojis arī Tramps, kurš Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski šā gada sākumā nodēvēja par "diktatoru bez vēlēšanām". Ukrainā pašlaik ir izsludināts karastāvoklis, un valsts konstitūcija liedz rīkot vēlēšanas karastāvokļa laikā.
Zelenskis ir sacījis, ka cer apspriest plānu ar Trampu "tuvākajās dienās". Viņš norādījis, ka ar jebkuru vienošanos ir jāpanāk "cieņpilns miers", kurā tiek ievērota Ukrainas suverenitāte.
Ierosinātā plāna saturs ir veicinājis pieņēmumus, ka Maskava ir bijusi iesaistīta tā izstrādē. "Šķiet, ka krievi to ierosināja amerikāņiem, un viņi to akceptēja," aģentūrai AFP sacīja augsta ranga Ukrainas avots.
