Putins un novecošana: kas zināms par riskantākajām slimībām pēc 73 gadu vecuma
Kremļa slepenības laikā par 73 gadus vecā Putina veselību pieaug interese par to, kā vecums un stress ietekmē vecāka gadagājuma politiķus.
Pēc 70 gadu vecuma cilvēka ķermenis kļūst īpaši uzņēmīgs pret hroniskām slimībām — sākot no hipertensijas un miega traucējumiem līdz sirds, asinsvadu un onkoloģiskām problēmām.
Nav apstiprinātu medicīnisku datu par Putina veselību
Kremlis pastāvīgi noliedz baumas par slimību un neatklāj diagnozes. BBC citētā izdevuma "Projekt" izmeklēšanā tiek apgalvots, ka Krievijas prezidentu regulāri pavada onkoloģijas un endokrinoloģijas speciālisti. Kremlis noliedz šos ziņojumus un neatklāj oficiālus datus par Vladimira Putina veselību.
Tomēr 73 gadu vecums pats par sevi ievērojami palielina akūtu asinsvadu problēmas un kognitīvo traucējumu risku pat ar "maksimālu uzraudzību". Šī statistika attiecas uz jebkuru vīrieti šajā vecuma grupā, nevis uz konkrētu indivīdu.
Putins spodrina savu mačo tēlu un vārdo zirgus
Krievijas prezidents Vladimirs Putins Orenburgas reģionā apmeklēja savvaļas zirgu dabas rezervātu, kuriem deva pārtiku un mudināja tos pamest nožogojuma vietu, ...
Kas var notikt "negaidīti" 73 gadus vecam vīrietim pastāvīga stresa apstākļos?
1) Insults (išēmisks vai hemorāģisks). Saskaņā ar pētījumiem risks palielinās līdz ar vecumu, hipertensiju, aterosklerozi, vielmaiņas traucējumiem un hronisku stresu. Medicīniskās analīzes un pārskati saista iekaisuma marķierus un augstu uztverto stresu ar paaugstinātu insulta/SVD risku.
2) Akūts koronārais sindroms/aritmija. Hronisks psihosociāls stress ir saistīts ar paaugstinātu koronārās sirds slimības un sirds un asinsvadu nāves risku. Diennakts ritma traucējumi (neregulārs grafiks, nakts stress) ir saistīti arī ar nelabvēlīgiem kardiovaskulāriem iznākumiem.
3) Trombemboliski notikumi tālsatiksmes lidojumu laikā. Ilgstošs nekustīgums palielina dziļo vēnu trombozes un plaušu embolijas risku; risks palielinās lidojumos, kas ilgāki par 8 stundām (un pat pēc 4 stundām, saskaņā ar PVO datiem). Gados vecākiem cilvēkiem šis risks ir lielāks saistītu faktoru dēļ.
4) Hipertensijas saasinājums. Hipertensija ir ārkārtīgi izplatīta vecumā un ir galvenais insultu un sirdslēkmju virzītājspēks. Pat intensīvas uzraudzības gadījumā spiediena svārstības ir iespējamas stresa, miega trūkuma, dehidratācijas un stimulantu lietošanas dēļ.
5) Kognitīvo spēju pasliktināšanās/demence. Demences (senilās demences) risks strauji palielinās līdz ar vecumu (aptuveni 13% 75–84 gadu vecumā, augstāks pēc 85 gadiem), un asinsvadu faktori un stress var saasināt šo trajektoriju. Mūsdienu medicīna vēl nevar pilnībā apturēt ar vecumu saistītu kognitīvo spēju pasliktināšanos; to var tikai palēnināt un kompensēt.
Putins kopā ar baikeriem spodrina savu „mačo” tēlu
Kāpēc "maksimāla kontrole" nenovērš negaidīto
Medicīniskā uzraudzība samazina nepamanītas hipertensijas, aritmijas, dehidratācijas utt. iespējamību, taču tā nenovērš pamata ar vecumu saistītos un bioloģiskos riskus. Pat rūpīgi uzraudzīti vecāka gadagājuma cilvēki piedzīvo pēkšņus insultus, sirdslēkmes un embolijas. Tā ir iedzīvotāju statistika, nevis kāda "neizbēgamība".
Dzīvesveids, grafiks un loģistikas faktori (stress, neregulārs miegs/diennakts ritma maiņas, ilgi lidojumi) palielina akūtu notikumu "uz smalkas robežas" iespējamību, kur viena nelabvēlīga sakritība (slimība + lidojums + miega trūkums) varētu darboties kā izraisītājs.
Nav pārbaudītu datu, ka Putinam būtu diagnosticēts vēzis vai kāda cita konkrēta slimība. Amatpersonas to ir noliegušas, un medicīniskie ieraksti netiek publicēti.
Krievijas prezidents gaisā „komandē” dzērves
Bet pat ar stingru uzraudzību ir iespējams "neparedzētais": insults, sirdslēkme, plaušu embolija, akūta aritmija, akūtas hipertensijas epizodes vai paātrināta kognitīvo spēju pasliktināšanās — tipiski riski 73 gadus vecam vīrietim ar hronisku stresu, neregulāru grafiku un lidojumiem.
