Budapešta tiek apsūdzēta Eiropas Savienības izspiegošanā no iekšienes

Kā raksta Beļģijas laikraksts "De Tijd", kāds Ungārijas vēstniecības darbinieks "V.", kurš minētajā laika posmā bija atbildīgs par ekonomikas un finanšu jautājumiem, patiesībā vadīja Ungārijas izlūkdienesta operācijas Briselē. Medijs ziņo, ka laikā no 2015. līdz 2017. gadam "V." aktīvi vervēja aģentus Eiropas Komisijā, piedāvājot viņiem atlīdzību par sadarbību. 

Tikmēr vācu laikraksts "Spiegel" atsaucas uz kādu bijušo Ungārijas slepenā dienesta darbinieku, kurš norāda, ka "V." bija pirmais ungārs, kurš vadīja slepenu izlūkdienesta pārstāvniecībupašā ES centrā. 2017. gadā, pēc vairākiem nopietniem pārkāpumiem, viņš bija spiests Briseli pamest. Jāpiemin, ka toreiz Ungārijas vēstnieks ES bija Olivers Vārheji, kurš vēlāk kļuva par Eiropas komisāru. Saskaņā ar Ungārijas žurnālistu platformas "Direkt36" datiem, viņš “bija informēts par spiegošanas aktivitātēm vēstniecībā” un “pats bija viens no iegūtās informācijas izmantotājiem”.

Tikmēr, pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu 12. oktobrī, Vārheji apgalvoja, ka "neko nezināja par "V." un viņa kolēģu darbībām. Komisija šobrīd gaida iekšējās izmeklēšanas darba grupas secinājumus.

Ungārija šīs apsūdzības nodēvējusi par “nomelnošanas kampaņu”, kuru it kā organizējuši ārvalstu izlūkdienesti. Tomēr, kā norāda Eiropas Parlamenta deputāte Nataļija Luazo, “ja šie fakti apstiprināsies, tas nozīmēs, ka Ungārija neuzskata sevi par Eiropas projekta līdzdalībnieci, bet rīkojas kā trešā valsts”. Viņa sola šo jautājumu virzīt ES demokrātijas aizsardzības komisijā, kuru viņa vada. “Ja tas izrādīsies patiesība, tā būs viena no lielākajām afērām ES vēsturē,” viņa uzsver.

Jāpiemin, ka Ungārijas reputācija Eiropas Savienības institūcijās jau ilgstoši tiek apšaubīta, un ne tikai dēļ aizdomām par spiegošanu. Ungārijas premjers Viktors Orbāns regulāri demonstrējis ciešas attiecības ar Kremli un Pekinu, un vairākkārt izmantojis veto tiesības, lai bremzētu ES palīdzības sniegšanu Ukrainai. Bet mazāk nekā nedēļu pēc Eiropas prezidējošās valsts statusa iegūšanas, Orbāns devās vizītēs uz Maskavu un pēc tam uz Pekinu, tā vēl vairāk pastiprinot šaubas par Ungārijas lojalitāti Eiropas Savienības vērtībām.