Sociālie tīkli - jaunais "heroīns"? Ko patiesībā saka zinātne
foto: Pexels.com
Ilustratīvs attēls.
Pasaulē

Sociālie tīkli - jaunais "heroīns"? Ko patiesībā saka zinātne

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Vācijas Kristīgo demokrātu savienības (CDU) politiķis un šīs partijas frakcijas vadītājs Bundestāgā Jenss Špāns (Jens Spahn) salīdzina "Instagram" un "TikTok" ietekmi uz smadzenēm ar heroīnu un pieprasa aizliegt bērniem līdz 16 gadu vecumam piekļuvi sociālajiem tīkliem.

Sociālie tīkli - jaunais "heroīns"? Ko patiesībā s...

CDU ģenerālsekretārs Karstens Linnemans (Carsten Linnemann) neizslēdz šādu aizliegumu, pamatojot to ar nepieciešamību aizsargāt bērnus un pusaudžus. Taču vai šādi paziņojumi ir auksts politiskais aprēķins, vai tomēr tiem ir zinātnisks pamats?

Pašreizējie pētījumi tiešām norāda uz paralēlēm starp intensīvu sociālo tīklu lietošanu un atkarību izraisošu vielu patēriņu. Zinātniskie dati pastiprina diskusiju par potenciālo aizliegumu, raksta DW.

Vācijas Zinātņu akadēmijas "Leopoldina" jaunākajā publikācijā teikts, ka ievērojama daļa pusaudžu Vācijā uzrāda uzvedību, kas līdzinās atkarībai no sociālajiem medijiem. To raksturo kontroles zudums, citu aktivitāšu ignorēšana, kā arī ar to saistīti psihiski stāvokļi, piemēram, trauksmes traucējumi un depresija.

Kāpēc sociālos tīklus tomēr nevajadzētu pielīdzināt heroīnam

Tomēr atkarība no sociālajiem tīkliem joprojām nav atzīta par oficiālu medicīnisku diagnozi. Lai gan pieaug pierādījumu skaits par sociālo tīklu lietošanas saistību ar smadzeņu izmaiņām, joprojām trūkst pietiekamu datu, kas apstiprinātu skaidru cēloņsakarību.

Psihologs un atkarību pētnieks Kristians Montags (Christian Montag), bijušais Ulmas Universitātes molekulārās psiholoģijas nodaļas vadītājs, aicina uz diferencētu pieeju.

Viņš norāda: "Pašlaik neeksistē atzīta medicīniska diagnoze “atkarība no sociālajiem tīkliem”. Joprojām nav pietiekami plašu neirovizualizācijas pētījumu, kas apstiprinātu tiešu analoģiju ar heroīna atkarību. Tiešs salīdzinājums ar heroīnu drīzāk veicina morālo paniku, nevis veicina nopietnu izpratni par problēmu."

Viņš arī brīdina: "Pastāv risks, ka atkarības no vielām diagnostikas kritēriji tiks pārcelti uz ikdienas uzvedību, tādējādi pāragri patologizējot normālu sociālo mediju lietošanu. Sociālie tīkli ir kļuvuši par ikdienas sastāvdaļu, tāpēc nepieciešami skaidri un specifiski kritēriji, kas ļauj atšķirt kaitīgu uzvedību no veselīga tiešsaistes satura patēriņa."

Argumenti pret "TikTok" aizliegumu

Ja pusaudžu normālas ierīču lietošanas paradumus pārsteidzīgi atzīs par atkarību - t.i., notiks to "patoloģizēšana", kā to formulē atkarību eksperts Kristians Montags - tad šādam vērtējumam būtu jāattiecas arī uz pieaugušajiem. Galu galā arī daudzi pieaugušie ikdienā pavada ārkārtīgi daudz laika pie viedtālruņiem.

Tādējādi aizliegums, visticamāk, noslēps problēmu, nevis to atrisinās.

Turklāt pusaudži tiktu atstāti bez iespējas iemācīties atbildīgu attieksmi pret digitālajām tehnoloģijām, jo aizlieguma gadījumā nebūtu iespējams attīstīt medijpratību ikdienas dzīvē.

Salīdzinot sociālo mediju lietošanu ar heroīna patēriņu un pieprasot to stingru aizliegumu, var arī pārspīlēt. Iemesls - zinātne joprojām nav spējuši nepārprotami pierādīt cēloņsakarību starp bērnu sociālo mediju lietošanu un izmaiņām smadzenēs. Vai novērotās izmaiņas tiešām ir sekas mediju lietošanai, vai tomēr tām ir citi iemesli?

Šādi traucējošie faktori var būt, piemēram:

  • sociālekonomiskais statuss,
  • ģimenes apstākļi,
  • jau esoši psihiski traucējumi,
  • miega vai fizisko aktivitāšu trūkums,
  • individuālas personības īpatnības.

Daudzos gadījumos dati par sociālo tīklu lietošanu tiek iegūti, paļaujoties uz bērnu un viņu vecāku teikto, kas bieži ir neprecīzs, sagrozīts vai nepilnīgs. Arī pētījumi, kuros izmantotas vizualizācijas metodes, piemēram, magnētiskās rezonanses tomogrāfija (MRT), pārsvarā ir korelatīvi - t.i., tie rāda līdzāspastāvēšanu, bet ne pierāda cēloņsakarību.

Tāpēc nav iespējams garantēt, ka novērotās smadzeņu izmaiņas patiešām ir izraisījusi mediju lietošana.

Kā smadzenes reaģē uz atkarību no sociālajiem tīkliem

Tomēr tas, ka līdz šim nav galīgi pierādīta cēloņsakarība, nenozīmē, ka tā neeksistē. Vairāki pētījumi jau ir parādījuši, ka sociālie mediji var iedarboties uz pusaudžu smadzenēm līdzīgi kā narkotikas. Intensīvi lietojot sociālos tīklus, aktivizējas smadzeņu apgabals, kas atbild par baudas un apbalvojuma sajūtu - tā sauktā dopamīna sistēma.

MRT pētījumos ir konstatēts arī pelēkās vielas apjoma samazinājums noteiktos smadzeņu apgabalos - īpaši tajos, kas saistīti ar koncentrēšanās spēju un emocijām. Līdzīgas izmaiņas novērojamas arī pie atkarības no narkotikām, piemēram, heroīna.

Pie kā noved atkarība no sociālajiem medijiem

Turklāt pētījumos konstatēti procesi, kas notiek pusaudžu smadzenēs un daļēji līdzinās tiem, kas novērojami narkotiku atkarības gadījumos.

Laika gaitā viņi sāk izjust arvien mazāku prieku no jauniem "patīk" vai ziņojumiem. Smadzenes pierod, notiek notrulināšanās, un rodas vajadzība pēc arvien jauniem stimuliem - šī ir tipiska atkarības iezīme.

Atkarību eksperts Kristians Montags apstiprina, cik spēcīga ir sociālo mediju pievilcība pusaudžu smadzenēm "Sociālo tīklu lietotnes neapšaubāmi ļoti spēcīgi aizrauj ļoti jaunus lietotājus.

"Like", komentāri, algoritmu veidoti apbalvojumi izraisa pusaudžiem procesus, kas veicina atkarības attīstību. To pastiprina arī fakts, ka pašregulācijas spējas šajā vecumā vēl nav pilnībā attīstītas," skaidro Kristians Montags.

Cilvēks, kurš nepārtraukti "sēž" sociālajos tīklos, var zaudēt kontroli, cenšoties paspēt visam līdzi pastāvīgi plūstošajam saturam un vienlaikus atstājot novārtā ikdienas pienākumus.

Ja viedtālrunis pēkšņi nav pie rokas, bieži rodas nemiers vai pat panika - līdzīgi kā abstinences sindroma gadījumā. Rezultātā var rasties miega traucējumi, bailes un depresija.

Vai iespējama aizsardzība pret atkarību?

Vācu politiķa Jensa Špāna ierosinātā diskusija ir pamatota zinātniski un šobrīd ārkārtīgi aktuāla. Taču jautājums, vai aizliegums pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam izmantot sociālos medijus ir pareizais ceļš, paliek kā sabiedriski politiska diskusija, kas vēl turpināma.

Aplūkojot tiesisko situāciju, kļūst skaidrs: šādu aizliegumu pašlaik ir gandrīz neiespējami īstenot - gan politiski, gan juridiski. Eiropas Savienības Digitālo pakalpojumu akts (Digital Services Act) būtiski ierobežo atsevišķu valstu iespējas ieviest nacionāla līmeņa noteikumus. Sociālo mediju aizliegums pusaudžiem ierobežotu viņu pamattiesības. Turklāt to būtu grūti tehniski kontrolēt un arī pedagoģiski pamatot.

Zinātnieki iebilst pilnīgam aizliegumam

Vācijas Zinātņu akadēmija "Leopoldina" arī noraida pilnīgu sociālo mediju lietošanas aizliegumu pusaudžiem līdz 16 gadu vecumam. Tā vietā zinātnieki iestājas par piesardzības principa ievērošanu - profilaksi un aizsardzības pasākumiem laikā, kamēr šajā jomā vēl nav pilnīgas zinātniskās skaidrības.

Akadēmija īpaši iesaka:

  • pastiprinātu vecuma verifikāciju,
  • vecuma ierobežojumu ieviešanu,
  • vecāku iesaisti un uzraudzību, līdz bērnam ir vismaz 15 gadi.

Tāpat akadēmija iestājas par:

  • uzlabotu medijpedagoģiju skolās
  • un mērķtiecīgu digitālo prasmju attīstību gan izglītības sistēmā, gan sabiedrībā kopumā.