Eksperts: Trampa runa ANO par Ukrainu bija pozitīvāka, taču svarīgi būs konkrēti darbi
Jaunākie ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumi ANO Ģenerālās asamblejas sesijā Ukrainai ir pozitīvāki, taču no ASV puses jāgaida konkrēti darbi - palielināts atbalsts Ukrainai vai lielāks spiediens uz Krieviju, tostarp sankciju veidā, vērtēja Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis.
Cepurītis sprieda, ka Trampa izteikumos par Krievijas un Ukrainas karu vērojama svārstīga un pretrunīga pieeja, kas atspoguļo "paisuma un bēguma politiku" - vienubrīd tiek izdarīts lielāks spiediens uz Ukrainu, citkārt - uz Krieviju, tiek izteikti sankciju draudi Krievijai, bet pēc tam seko tikšanās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu Aļaskā.
Pēc viņa domām, Tramps turpina uzturēt līniju, ka Eiropas drošība ir lielākoties pašas Eiropas atbildība. To varēja vērot jau kopš otrās prezidentūras sākuma, kad viņš NATO kontekstā aicināja un pat spieda Eiropas valstis palielināt aizsardzības finansējumu.
"Šobrīd tas atspoguļojas arī Ukrainas atbalsta kontekstā - ASV bruņojuma piegādes notiek ar Eiropas finansiālu līdzdalību. Tramps atgādina, ka eiropiešiem jānes konflikta noregulējuma smagums," uzsvēra Cepurītis.
Eksperts atzina, ka Trampa teiktais par Ukrainas spēju ar Eiropas Savienības atbalstu atgūt teritorijas izklausās iedvesmojoši, taču noteicošais faktors ir bruņojuma apjoms.
"Ukraiņiem bruņojuma trūkst, un daudz būs atkarīgs no ASV bruņojuma ražotājiem un no ASV politiskās vēlmes kāpināt piegādes," pauda Cepurītis.
Viņš pauda, ka Tramps, visticamāk, nekad neatdzīs sakāvi Ukrainas jautājumā, lai gan viņa līdzšinējie mēģinājumi panākt kara izbeigšanu nav bijuši sekmīgi. Cepurītis norādīja uz Trampa otrās prezidentūras sākumu, kad ASV prezidents nāca klajā ar paziņojumu, ka viņš Krievijas un Ukrainas konfliktu atrisinās 24 stundās, pēc tam bija mākslīgi radītas vai novilktas beigu līnijas, līdz kurām arī Krievijai jāapstādina karadarbība un jāpiekāpjas. Arī tas nav izdarīts, uzsvēra eksperts.
Vērtējot diskusijas par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu, Cepurītis norādīja, ka juridiski risinājumi ir sarežģīti, taču taisnīgi būtu, ja līdzekļi nonāktu Ukrainas rīcībā. Vienlaikus Eiropā esot redzamas Labas gribas koalīcijas iniciatīvas, kā arī kavējoši faktori, tostarp bruņojuma piegāžu iespējas un spiediena izdarīšana uz Krieviju.
Savukārt Trampa aicinājumu atteikties no Krievijas naftas Cepurītis nosauca par neatrisinātu mājasdarbu vairākām Eiropas valstīm. Krievijas energoresursu eksports vēsturiski bijis Eiropas ievainojamība.
Viņš uzsvēra, ka Krievija kopš 90.gadiem apzināti veidojusi šo instrumentu. Atteikšanās no Krievijas naftas un gāzes Eiropas tirgū būtu pareizākais solis, kas liegtu Krievijai gūt ievērojamus ienākumus, taču ierobežojošais faktors ir valstu spējas un politiskā griba, ņemot vērā elektorāta reakcijas un populisma tendences.
Jau rakstīts, ka ASV prezidents, uzstājoties ANO Ģenerālajā asamblejā un tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, atkārtoti aicināja Eiropas valstis atteikties no Krievijas naftas iepirkumiem un piedraudēja Maskavai ar stingriem muitas tarifiem, ja tā nepārtrauks karu Ukrainā.
Tramps atzina, ka konflikts, kas ilgst jau vairāk nekā trīs gadus, visticamāk, turpināsies, tomēr Krievijas ekonomika ir smagā stāvoklī. Tramps paziņoja, ka ir pāragri runāt par Vašingtonas drošības garantijām Kijivai, bet vēlāk šo jautājumu varētu apspriest. Pēc tikšanās ar Zelenski Tramps pavēstīja, ka Ukraina ar Eiropas Savienības atbalstu spēj atgūt visu savu teritoriju un, iespējams, pat vairāk, nosaucot Krieviju par "papīra tīģeri".
