
Kanādas militārais eksperts paskaidro, kāpēc Kremlis testē Latvijas un Igaunijas gaisa telpu

Kanādas eksperts Krievijas militārās taktikas jomā apgalvo, ka, viņaprāt, pastāv tieša saikne starp atkārtotajām Krievijas "pārbaudēm" Baltijas valstu gaisa telpā.
"Kanādas eksperts Krievijas militārās stratēģijas jautājumos uzskata, ka ir iespējams vilkt tiešu paralēli starp atkārtotajām Krievijas pārbaudēm NATO sabiedroto gaisa telpā Austrumeiropā un nesen klusi izziņoto Pentagona plānu samazināt drošības palīdzību Baltijas valstīm," ziņo CBC.
Šons Melounijs, vēstures profesors Kanādas Karaliskajā militārajā koledžā, paziņoja, ka tas, ko mēs pēdējās nedēļās novērojam Austrumeiropā, šķiet kā izrauts no vecas Aukstā kara grāmatas.
"Tā ir daļa no nepārtrauktā informācijas kara, kas vērsts pret mums un kura mērķis ir vājināt mūsu gribu... saprast mūsu apņēmību stāties pretī Krievijas mērķiem visā Eiropā un ārpus tās," sacīja Melounijs.
Aizsardzības nozares analītiķi kopumā ir vienisprātis, ka Maskavas nesenie soļi Igaunijā, Polijā un Rumānijā - un, iespējams, arī Latvijā - ir daļa no shēmas, kuras mērķis ir pārbaudīt NATO sabiedroto pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tomēr Šons Melounijs uzsvēra, cik svarīgi ir ņemt vērā plašāku politisko kontekstu.
Lēmumā, kas gandrīz palika nepamanīts augusta beigās, ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvji paziņoja par plānu pārtraukt finansējumu Baltijas valstu drošības iniciatīvai, kas tika sākta Trampa pirmās administrācijas laikā.
"Man vairāk satrauc tas, kādu signālu šis lēmums sūta, nevis tas, kāds tieši aprīkojums tiek nodrošināts," sacīja Melounijs. "No signāla nodošanas viedokļa, manuprāt, tas ir slikts signāls - īpaši ņemot vērā, ar kādiem pretiniekiem mums šobrīd ir darīšana. Jebkura vājuma izpausme tiks izmantota informatīvajā telpā."
Kā iepriekš ziņots, Pentagona pārstāvji, tiekoties ar Eiropas kolēģiem augusta beigās, paziņoja par nodomu pārtraukt militāro palīdzību Baltijas valstīm, lai pastiprinātu iekšzemes programmas.
Mazāk nekā divas nedēļas vēlāk 19 Krievijas droni pārkāpa Polijas gaisa telpu, un trīs dienas pēc tam Rumānija ziņoja par bezpilota objekta ielaušanos tās teritorijā. Vēlāk sekoja arī Krievijas lidmašīnu ieiešana Igaunijas gaisa telpā.
Daudzi aizsardzības nozares analītiķi uzskata šos pārkāpumus par apzinātiem testiem, kuru mērķis ir izpētīt NATO reakciju, un brīdina, ka atkārtoti incidenti palielina nejaušas kļūdas, nepareizas interpretācijas vai eskalācijas līdz nopietnākam militāram konfliktam risku.