Ja Krievija uzbruks Polijai vai Baltijas valstīm, Ukraina automātiski kļūs par daļu no NATO - politiķis

Kulpa kritizēja, ka Ukrainas gaisa telpa vēl aizvien nav pasargāta. Viņš piebilda, ka Eiropā joprojām pastāv armijas un militāri rūpnieciskie kompleksi ar ierobežotām iespējām, kas pakļaujas Vašingtonai.

“Piemēram, Polijas armija tika izveidota un pastāv kā NATO palīgarmija. Polijas armijai nav iespējams rīkoties bez Vašingtonas atļaujas. Un tā ir apzināta Vašingtonas politika. Tā nevēlas, lai sabiedrotajiem būtu iespēja eksalēt situāciju,” norādīja politiķis.

Kulpa uzsvēra, ka Ukrainai ir zināšanas, tehnoloģijas un organizatoriskās spējas, kas ļauj tai ātri atjaunot armiju. Viņš piebilda, ka Polijas aizsardzības organizācijas un politiskās elites arvien vairāk novērtē Ukrainas stratēģisko nozīmi, pieminot bijušā premjerministra Moravecka atzinumu, ka 2023. gada sākumā tā vietā, lai iegādātos tankus, vajadzēja ieguldīt naudu dronos.

Viņš arī novērtēja Ukrainas uzņēmumu “Fire point” kas izstrādājis Ukrainas jauno tālas darbības rādiusa raķeti "Flamingo". Tā tiek uzskatīta par ļoti vērtīgu NATO valstīm, veicinot interesi par sadarbību.

Politiķis uzsvēra, ka sadarbība starp Ukrainu un NATO ir atslēga Eiropas aizsardzības stiprināšanai. Gan Polijas valdība, gan opozīcija atbalsta kopīgus projektus, kas stiprina gan Ukrainas, gan NATO spējas.

Kulpa noslēgumā norādīja, ka, ja Krievija uzbruks Polijai vai Baltijas valstīm, Ukraina automātiski kļūs par daļu no NATO aizsardzības sistēmas.

“Vēlos vēl vienu lietu vēlos uzsvērt. Ja Putins tiešām veiktu kinētisku triecienu pret Poliju un Baltijas valstīm, šis fakts automātiski padarītu Ukrainu par daļu no aizsardzības sistēmas, par daļu no NATO. Tas ir faktors, kas rodas horizontālā plaknē, neatkarīgi no tā, vai Vašingtonai tas patīk, jo tad mēs atrodamies vienā frontē. Šodien tas, ko mēs varam darīt, ir pēc iespējas vairāk atbalstīt Ukrainu,” viņš noslēdza.